Paderborn
Vakar kārtējo reizi kārtīgi visu dienu mācījāmies, bet pēc nodarbībām bija sarunāts, ka brauksim ar vācu kolēģiem uz Paderbornu uzspēlēt boulingu.
Ap pieciem mūs savā mašīnā iekrāmēja Novāks (viņu pieminēju arī iepriekšējā aprakstā) - absolūtākais jautrītis, kurš kompānijā ir droši vien visaktīvāk apkārt braukājošais datoriķis - lai gan formāli viņš strādā Zandebekā, reāli viņš šeit pēdējo divu gadu laikā ir bijis labi ja vienu mēnesi. Līdz Paderbornai ko braukt ir ap 30 kilometriem - nepavisam ne daudz.
Interesantā kārtā es nespēju atcerēties, vai esmu šajā pilsētā iepriekš bijis. Proti, kad no skolas mēs bijām braucienā uz Vlotho, mēs pilnīgi noteikti bijām uz Heinz Nixdorf MuseumsForum, kur apskatījām dažādus antīkus datorus, ieskaitot ENIAC, un citus pagātnes (un tagadnes) tehnoloģiju brīnumus. Bet pilsētu es tiešām neatceros. Un tāpat nevaru atcerēties, kurā pilsētā mēs bijām Naturgeschichte muzejā - Paderbornā vai kaut kur citur. Tā ir, ka no skolas izbraucieniem atmiņās gandrīz nekas nepaliek, un alkohola patēriņš tur noteikti nav pie vainas (jo tajā braucienā varbūt vēl gluži atturībnieks nebiju, bet dzēru patiešām nedaudz).
Katrā ziņā nedz Paderbornas doms, nedz rātsnams man atmiņā nemaz nav iespiedušies. Un tas nekas, ka šī ne pārāk lielā pilsētiņa ir patiešām glīta, sakopta un jauka. Varēju tikai nožēlot, ka nepaņēmu no Rīgas fotoaparātu, un līdz ar to vizuālu atmiņu no šejienes man nebūs.
Izstaigājuši Paderbornas centru, piesēdām saldējuma kafejnīcā, iedzērām Schokoladeeis (stipri dīvains šokolādes padzēriena un saldējuma apvienojums), tad braucām uz piepilsētu, kur satikāmies ar Jevgēņiju un gājām boulēt. Jā, Jevgēņijs ir tīrasiņu vācietis, lai gan šajā valodā runā ar diezgan baisu krievisku akcentu - viņa senčus pēc 2. pasaules kara izsūtīja uz Sibīriju, no kurienes viņš savā dzimtenē atgriezās 1992.gadā. Neviens "īstais" vācietis ar mums beigu beigās neaizgāja, jo, kā skaidroja Novāks, šamējie neizceļas ar spontanitāti, un informēti mazāk kā 2 nedēļas iepriekš nekur doties nespēj.
Noboulējām mēs kādas 4 stundas - ar vairākām pauzēm, diezgan lielu daudzumu alus (ne manī), daudz rēkšanas un sviesta dzīšanas. Mani rezultāti pamazām uzlabojās - pirmās divas partijas biju trešais, nākamās divas - otrais, un pēdējā patiesībā būtu varējis arī izraut uzvaru, ja ne stress :)
Tad vēl 2 partijas biljarda, un nedaudz pāri pusnaktij startējām atpakaļ uz Zandebeku.
Apmēram pusceļā šoseju bija nobloķējusi policja (kaut kur uz ceļa bija noticis negadījums ar letālām sekām), nācās braukt pa sīkajiem ceļiem, kuros Novāks neorientējās, līdz ar to zaudējām kādu pusstundu, braukājot apkārt, tā ka viesnīcā bijām tikai vienos.
Līdz ar to šorīt bija grūti piecelties.
