Rickshaw Boy
Ar nožēlu jāatzīst, ka manas zināšanas Ķīnas kultūrā ir gaužām šauras un tiecas uz nulli. Ne tādā ziņā, ka tās turpinātu samazināties, bet tādā ziņā, ka to ir ļoti maz.
Lao Še laikam ir vienīgais ķīniešu rakstnieku, no kura darbiem vismaz nedaudz līdz šim biju lasījis - proti, "Piezīmes par kaķiešu pilsētu" un "Mēness sirpi" - divus viņa darbus, kas izdoti arī latviešu valodā. Tagad izlasīju arī viņa slavenāko romānu "Rikša" (kas, kā izrādās, latvju mēlē arī ir ticis izdots jau 1963.gadā). Šajā romānā Lao Še ļoti reālistiskā manierē apraksta kāda jaunieša mēģinājumus izsisties Pekinas rikšu pasaulē. Viņa varonis kā jauns zēns sāk pildīt rikšas pienākumus, vadīts viena vienīga sapņa - kādreiz kļūt par savas paša rikšas īpašnieku (un ne vairs īrēt rikšas no to saimniekiem) un nodrošināt sev pieņemamu iztiku. Viņš ir ļoti uzcītīgs un centīgs, un vēl spēcīgs piedevām, atsakoties no visa šai dzīvē, viņš iekrāj nepieciešamo naudu, nopērk rikšu un jau sāk sapņot par kaut ko vairāk, bet tad... viņš rikšu pazaudē, un atkal ir spiests sākt visu no gala. Un tā patiesībā viņam iznāk vairākkārt - ka viņš dzīvē šķiet daudz maz iekārtojies, bet apstākļi viņu noved pie tā, ka viņš ir tikai kļuvis vecāks un nelaimīgāks, bet neko nav rezultātā ieguvis. Turklāt vēl jāpiezīmē, ka viņš vairākkārt cieš no pret sevi naidīgas patvaļas, iekuļas ļoti neveiksmīgā sakarā ar rikšu izīrētavas saimnieka meitu (kura ir neglīta un ne pārāk jauka raksturā), bet viņa mūža vienīgā daudz maz pieņemamā mīlestība beidzas ar otras puses nāvi. Īsi sakot - ļoti jautra grāmata, dzīvespriecīga.
Protams, šis apstāklis nebūt to nedara sliktu, vienkārši tās lasīšana ir diezgan skumjš pasākums, taču izlasīju grāmatu viegli, ātri un jāatzīst, ka Pekinas dzīvi Lao Še apraksta ļoti koši, tā ka tiešām jūti klātbūtnes efektu. Un man skaidras ir arī pozīcijas, no kurām viņš šo grāmatu rakstīja, līdz ar to arī šajā ziņā nekādu problēmu nav. Es varbūt neietu gluži tik tālu, lai pasludinātu sevi par šī romāna fanu vai kā tamlīdzīgi, bet šī grāmata varētu būt pietiekami labs veids, ar ko sākt iepazīt Lao Še daiļradi.
Lao Še laikam ir vienīgais ķīniešu rakstnieku, no kura darbiem vismaz nedaudz līdz šim biju lasījis - proti, "Piezīmes par kaķiešu pilsētu" un "Mēness sirpi" - divus viņa darbus, kas izdoti arī latviešu valodā. Tagad izlasīju arī viņa slavenāko romānu "Rikša" (kas, kā izrādās, latvju mēlē arī ir ticis izdots jau 1963.gadā). Šajā romānā Lao Še ļoti reālistiskā manierē apraksta kāda jaunieša mēģinājumus izsisties Pekinas rikšu pasaulē. Viņa varonis kā jauns zēns sāk pildīt rikšas pienākumus, vadīts viena vienīga sapņa - kādreiz kļūt par savas paša rikšas īpašnieku (un ne vairs īrēt rikšas no to saimniekiem) un nodrošināt sev pieņemamu iztiku. Viņš ir ļoti uzcītīgs un centīgs, un vēl spēcīgs piedevām, atsakoties no visa šai dzīvē, viņš iekrāj nepieciešamo naudu, nopērk rikšu un jau sāk sapņot par kaut ko vairāk, bet tad... viņš rikšu pazaudē, un atkal ir spiests sākt visu no gala. Un tā patiesībā viņam iznāk vairākkārt - ka viņš dzīvē šķiet daudz maz iekārtojies, bet apstākļi viņu noved pie tā, ka viņš ir tikai kļuvis vecāks un nelaimīgāks, bet neko nav rezultātā ieguvis. Turklāt vēl jāpiezīmē, ka viņš vairākkārt cieš no pret sevi naidīgas patvaļas, iekuļas ļoti neveiksmīgā sakarā ar rikšu izīrētavas saimnieka meitu (kura ir neglīta un ne pārāk jauka raksturā), bet viņa mūža vienīgā daudz maz pieņemamā mīlestība beidzas ar otras puses nāvi. Īsi sakot - ļoti jautra grāmata, dzīvespriecīga.
Protams, šis apstāklis nebūt to nedara sliktu, vienkārši tās lasīšana ir diezgan skumjš pasākums, taču izlasīju grāmatu viegli, ātri un jāatzīst, ka Pekinas dzīvi Lao Še apraksta ļoti koši, tā ka tiešām jūti klātbūtnes efektu. Un man skaidras ir arī pozīcijas, no kurām viņš šo grāmatu rakstīja, līdz ar to arī šajā ziņā nekādu problēmu nav. Es varbūt neietu gluži tik tālu, lai pasludinātu sevi par šī romāna fanu vai kā tamlīdzīgi, bet šī grāmata varētu būt pietiekami labs veids, ar ko sākt iepazīt Lao Še daiļradi.
2009-08-06
comments powered by Disqus