Runa ir par Luku Badoeru.
Zināmā mērā par šo pilotu fanoju kopš pašiem sākumiem, kad vispār sāku skatīties pirmo formulu (1996.g.), kad Badoers brauca ar bezcerīgo "Forti Ford" un visbiežāk nekvalificējās sacensībām. Tad pēc divu gadu prombūtnes Badoers atgriezās formulā jau pie "Minardi" stūres, pāris reizes tiekot relatīvi tuvu punktu izcīnīšanai. Pēc atvadām no Minardi, veselus 10 gadus Badoers bija uzticams "Ferrari" testu pilots, kas noteikti nezaudēja cerību kādreiz izbraukt trasē kā senākās un titulētākas F1 komandas sacīkšu braucējs. Kad Šūmahers iedzīvojās smagā traumā, Badoeram bija iespēja viņu aizstāta, taču Ferrari vadība izvēlējās uzticēties Mikam Salo (kurš togad bija bez komandas) un jau otrajā posmā pie sarkanās mašīnas stūres Mika izcīnīja otro vietu.
Deviņus gadus vēlāk, kad satraumējās jau Felipe Masa, bet Šūmahers nespēja atgriezties F1 (kas varētu patiesībā viņam būt visai draņķīgi no reputācijas viedokļa), Ferrari izlēma pamēģināt uzticēties savai vecajai mēbelei Badoeram, un viņš tika pie braukšanas sacīkstēs. Taču laiki ir citi - gan mašīnās ir mazāk elektronikas un līdz ar to - vairāk atkarīgs no paša pilota, gan Badoers pēdējos gados daudz pie Ferrari stūres nav ticis testu ierobežojumu dēļ, un rezultātā viņa starts Ferrari rindās diez ko labs neizvērtās. Drīzāk jāsaka, Badoers smagi izgāzās - divās sacīkstēs pēc kārtas viņš kvalifikācijā ieņēma pēdējo vietu, bet sacīkstēs bija pēdējais no finišu sasniegušajiem braucējiem.
Diez vai tas bija tieši tas, uz ko Badoers bija cerējis. Drīzāk varētu domāt, ka viņš pacietīgi gaidīja iespēju, lai varētu pārliecināt F1 pasauli par to, ka viņš ir ļoti labs pilots, kas ar nedaudz veiksmes būtu varējis F1 aizvadīt daudz vairāk sacīkšu un izcīnīt daudz vairāk punktu (proti - vairāk nekā 0 punktu, kas ir viņa karjeras kopējais rezultāts). Bet sanāca - čušš! Un jau pēc diviem posmiem Badoers no sacīkšu automašīnas ir izraidīts atpakaļ uz testu braucēja vietu. Šķiet, viņam tomēr nav lemts.