Nelielas pārdomas
Lai arī, kā jau minēts, hokejs mani vakar nesavaldzināja, vēlos savos iespaidos par to dalīties nedaudz detalizētāk, pamatā attiecībā uz spēlētāju sniegumu.
Kas man patika - Dārziņš un Miķelis Rēdlihs salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu ir ievērojami progresējuši, vairāk uzņemas iniciatīvu un pat viņu līdzdalība vārtu guvumos tagad izskatās pārliecinošāka - nevis vienkārša haļava, bet normāli momenti, normāla realizācija. Pret Ģirta Ankipāna varēšanu vienmēr esmu bijis skeptisks, bet jāatzīst, ka viņš tiešām savu maizi Dinamo rindās neēd veltīgi - kapājas, cīnās, met pa vārtiem. Varbūt viņš nav ātrslidotājs un tehnikas ģēnijs, bet tas ir hokejists, kuram tu nevari pārmest centības trūkumu. Ceturtā maiņa - atkal jau puiši nevar lepoties ar superīgiem dotumiem un talantiem, bet cīnās, cenšas un vēlas sevi apliecināt. No aizsargiem kaut cik acīs iekrita Lī Svets - sīks, bet centīgs, un Sorokins, kurš vienmēr cīnījās līdz pēdējam. Arī Krišjānis Rēdlihs bija pietiekami centīgs un vilties nelika. Īsti šoreiz nepārliecināja Ņiživijs, kurš gan dažas reizes labi apveda pretspēlētājus, bet tādu azartu viņa spēlē kā pagājušās sezonas noslēguma nemanīju. Arī Cipulis varētu būt bijis manāmāks.
No negatīvā - katastrofāli pietrūka divu pagājušās sezonas uzbrucēju - Hārtigana un Hosas. Kamēr pirmais tagad priecē CSKA līdzjutējus (vakar atzīmējās ar vārtiem un rezultatīvu piespēli), Hosa šogad vismaz pagaidām nepriecē nevienu. Hārtigans ar viņa spējām gūt vārtus vissvarīgākajos brīžos vakar būtu lieki noderējis, bet tas hokejists, kas vakar Dinamo rindās spēlēja Hosas kreklā, bija droši vien vismazāk lietderīgais komandas posms. Lai arī Hosa pat skaitās atzīmējies ar rezultatīvu piespēli (neesmu drošs, ka tādu viņš tiešām atdeva), viņa sniegumu pat par blāvu nosaukt būtu grūti. Viņš vienkārši bija laukumā, tas ir maksimums, ko par viņu var teikt. Tas, ka Hosa nekapā aizsardzībā, tas visiem ir zināms, bet vakar viņš arī uzbrukumā neko nedarīja. Viņš gandrīz nepārvietojās pa laukumu, slidoja hibernācijas režīmā, meta pa vārtiem ne labāk kā Meija vai Cinks un vispār izskatījās absolūti neieinteresēts spēles iznākumā. Iespējams, šādi viņš pauž savu sašutumu, ka viņš nespēlē pirmajā maiņā, bet ar šādu sniegumu viņa vieta drīzāk būtu Dinamo/Juniors sastāvā nevis lielās komandas pirmajā maiņā.
Otrs lielais sāpju punkts ir Sandis Ozoliņš, kuram pēc idejas vajadzētu kompensēt Vestkotu un/vai Novāku, bet pagaidām šķiet, ka viņš labākajā gadījumā var kompensēt Atvara Tribuncova iztrūkumu. Vai bija prāta darbs atlaist projām Pujacu (kuru Šuplers neapšaubāmi nemācēja izmantot), bet paņemt (visticamākais - par lielāku naudu) hokejistu, kurš pustotru gadu nekur nav spēlējis un pirms tam ilgstoši viņu mocījušas dažādas personīgas dabas problēmas. Vakar Ozoliņš nespēlēja kā NHL All Stars spēļu dalībnieks, bet gan atzīmējās ar pāris noraidījumiem un pavisam stulbu epizodi, kad viņš pie pretinieku vārtiem nespēja trāpīt pa ripu, kā rezultātā Omska tika pretuzbrukumā un guva vārtus.
Vispār aizsardzība vakar man ļoti nepatika - pagājušogad varbūt mūsējie uzbrukumā pamatā paļāvās uz veiksmi, bet pie saviem vārtiem bija viena no pašaizliedzīgākajām un centīgākajām KHL komandām. Vakar no tā nebija ne miņas - visus savus trīs vārtus Jagrs guva praktiski bez jebkādas pretdarbības no mūsējo puses. Un nav jau brīnums - prom ir trīs labākie aizsargi (abi ārzemnieki un Pujacs), bet viņu vietā - gandrīz nekā.
Un vispār attiecībā uz jaunpienācējiem. Kā jau minēju, Ozoliņš pagaidām ar pārliecinošu sniegumu neizceļas; Iguldens bija vispār nemanāms, Svets - centīgs, bet viņam pietrūkst masas, lai cīnītos pret raženajiem krievu hokejistiem, Sprukts - vēl viens latviešu mesija - arī atzīmējās ar absolūtu nemāku vairākās situācijās izdarīt sakarīgu metienu pa vārtiem. Daudz maz patika Karijas spēle, viņš pagaidām šķiet prātīgākais no ārzemniekiem, bet viņš pilnīgi noteikti nav tā kalibra hokejists, kāds pagājušogad bija Hosa.