Nejaušie čempioni
Mēdz teikt, ka komandā, kas izcīna kādu titulu, nav svarīgāku un mazāk svarīgu spēlētāju, ka tā ir visu kopīgi izcīnīta uzvara.
Un tomēr - ir arī gadījumi, kad čempionu vidū kāds ir nokļuvis nejauši un tas, ka viņš ir ticis pie šī titula, ir vairāk apstākļu sakritība, nekā viņa nopelns. Piemēram, 1990.gadā par pasaules čempionu futbolā Vācijas izlases sastāvā kļuva Paul Steiner. Savas futbolista karjeras laikā viņš valsts izlasē nospēlēja vienu vienīgu puslaiku. Un tomēr viņš ir pasaules čempions. Gluži tāpat kā viņa komandas biedrs Guenter Herman, kurš gan izlasē uzspēlēja divreiz. 1998.gadā ar Franciju pie titula tika Lionel Charbonnier - trešais vārtsargs, kas izlasē arī uzspēlēja vienu reizi. Bet - pasaules čempions.
Un vispār - vai pasaules čempiona tituls kaut ko liecina par futbolista izcilību?
Mišels Platini, Ļevs Jašins, Oļegs Blohins, Ferencs Puškašs, Johans Kruifs, Alfredo di Stefano ne reizes par pasaules čempioniem nekļuva. Tikām Paul Steiner ir pasaules čempions.
Pēdējos gados šādi īsti nejaušie čempioni vairs nav sastopami - izlases aizvada pārāk daudz spēļu, bet joprojām komandās allaž atrodas pa kādam futbolistam, kura kopējais pienesums izlases panākumos ir tikai nedaudz lielāks par nulli.