Bimong

Korejiešu režisors Kims Ki-Duks bez variantiem ir viens no šobrīd aktuālākajiem Āzijas režisoriem. Sevi par viņa fanu neuzskatu, iespējams, tādēļ, ka diez ko daudz no viņa filmām redzējis neesmu. "Golfa nūja" man patika, "Sala" - ne pārāk. "Bimong" jeb "Sapnis" pie mums tika izrādīta Baltijas pērles ietvaros, bet es to skatījos Lieni interesējošo filmu saraksta ietvaros. Patiesībā Liene gan ar mani šo filmu nemaz neskatījās, un domāju, ka labi, ka tā, jo cik zinu viņa nav sevišķa nejauku miesas bojājumu nodarīšanas ainu cienītāja, bet šīs filmas beigu daļā tādu ir ļoti daudz.
Kas iepriekš bija raksturīgākā Kima filmu iezīme? Pirmkārt, personāži parasti neizceļas ar runātīgumu. "Salā" galvenā varone, cik atceros, ir mēma. "Golfa nūjā" centrālais varonis pa visu filmu, ja nemaldos, pasaka vienu teikumu (vai mazāk). Arī citas viņa filmas ir gandrīz iespējams skatīties bez subtitriem. "Sapnī" varbūt nav tā, ka personāži nepārtraukti vārās, bet vismaz pirmajā filmas pusē runāšanas ir relatīvi daudz.
Man ļoti patika filmas premisa: galvenais varonis Džins (kuru, ja kas, atveido japāņu aktieris, kas visas filmas garumā runā japāniski, kamēr citi varoņi - korejiešu valodā, turklāt neviens nešķiet manām šo īpatnību) katru nakti redz sapņus. Tas nebūtu nekas brīnumains. Nedaudz dīvaināks ir tas apstāklis, ka kamēr Džins sapņo, Rana šos sapņus īsteno. Proti, ja Džins redz sapni, ka viņš mīlējas ar savu bijušo draudzeni, Rana tikām mīlējas ar savu bijušo draugu. Ja Džins redz, ka viņš izraisa autoavāriju tajā un tajā krustojumā, Rana izraisa šo avāriju. Turklāt vērts piezīmēt, ka Rana visas šīs darbības veic, pati tikām būdama aizmigusi - proti, viņa pa miegam ne tikai staigā, bet arī vada automašīnu un mīlējas ar vīrieti, kuru nomodā esoša viņa nevar ciest. Kad abiem varoņiem kļūsti skaidri šie apstākļi, viņi mēģina rast risinājumu šai problēmai.
Patiesībā viss izrādās diezgan vienkārši - galvenais priekšnoteikums normālai eksistencei ir nodrošināt to, ka Ranai ir jābūt nomodā tad, kad Džins guļ, jo pie apziņas esot viņa nekādas dīvainības neveiks un viņš neko nesapņos. Taču man personīgi neskaidru iemeslu dēļ viņiem šī lieta īpaši nevedas. It kā viss būtu vienkārši - neviens no viņiem nestrādā pēc normēta darba laika un ja pieņem, ka katram no viņiem miegam vajag astoņas stundas, saplānot diennakti tā, lai gulēšana nepārklātos, it kā nešķiet gluži neiespējami. Protams, vēl viens variants būtu pamēģināt Ranai aizbraukt prom no pilsētas. Piemēram, ja viņa atrastos Latvijā, diez vai viņa varētu Džina sapņu laikā aiziet pie sava bijušā, lai ar to nodrāztos. Turklāt laika joslas maiņa nāktu par labu arī tajā ziņā, kas attiecas uz gulēšanas laika nepārklāšanos.
Taču filmas varoņi par šādu variantu neiedomājas, tā vietā izmēģinot vairākus citus (ne pārāk labus) risinājumus, kam agrāk vai vēlāk jānoved pie katastrofas, kā tas arī notiek. Ja kas - tas laikam būs spoileris - šī ir viena no trim divu dienu laikā noskatītajām filmām, kur viens no varoņiem izdara pašnāvību, nolecot no liela augstuma. Interesanta filmu izvēle, vai ne?
Kas man ne pārāk patika, bija filmas beigu daļa, kurā Džins, lai paliktu nomodā, sāk izkropļot savu ķermeni, nodrošinot nomodu uz sāpju rēķina. Tas ir diezgan pretīgi un atgādināja man "Salu", kas man nav palikusi atmiņā kā pati estētiski baudāmākā filma.
Kopumā tomēr filma man patika - par spīti tās minētajiem loģikas trūkumiem un nedaudz atbaidošo nobeigumu tā ir saistoša, skatāma un oriģināla (kā jau to no Kima var gaidīt). Nezinu gan, vai es ietu tik tālu, lai rekomendētu arī TEV to noskatīties.
2009-09-27
7.0
comments powered by Disqus