Kazhes pierakstu burtnīca

Kā īstenam letiņam man šis Nabokova romāns pirmām kārtām šķiet ievērojams ar to, ka tajā tiek pieminēta mūsu valsts. Patiesību sakot, tā ir viena no lietām, kas mani vienmēr saista ārzemju autoru grāmatās - ka tiek pieminēta Rīga vai Latvija. Lai gan par lokālpatriotu mani nosaukt būtu grūti, tomēr vienmēr ir interesanti apskatīties uz šejieni svešinieka acīm.
Protams, "Podvig" nav romāns par Rīgu, un es droši vien tevi maldināju, to pieminot apraksta ievadā. Tā vietā tas ir romāns par kādu jaunu vīrieti (šveiciešu-krievu izcelsmes), kas kā emigrants (pēc Oktobra revolūcijas) kopā ar māti nonācis rietumos pie sava onkuļa. Jaunais vīrietis dodas uz Angliju, lai studētu Kembridžā, bet Londonā viņš iemīlas savā tautietē Soņā - krievu emigrantu meitā. Martinam (galvenajam varonim) jau ir šāda tāda pieredze, bet Soņa viņam kļūst par neiekarojamu iekāres objektu, un viņa vēlme atstāt iespaidu uz jauno sievieti caurauž visu romāna gaitu un beigās arī noved pie "varoņdarba". Patiesībā saistošāks personāžs par Soņu ir galvenā varoņa studiju biedrs un draugs Dārvins - superapdāvināts jaunietis, kuru Martins sākotnēji uzskata par dzīves nepieredzējušu, kurš gan izrādās 1.Pasaules kara veterāns, kas apceļojis puspasauli un pieredzējis visdažādākās lietas, bet lielāko prieku viņam sagādā visādas blēņas un muļķīgu atgadījumu atstāstīšana (un līdz ar to viena no romāna skumjākajām ainām ir pēdējā galveno varoņu satikšanās, kad Dārvins ir kļuvis nopietns un garlaicīgs - kā to varētu gaidīt no snobiska angļa, un nespēj noticēt Martinam vārdiem par viņa ieplānoto "varoņdarbu").
Kā tas reizēm gadās, man nedaudz pietrūkst vārdu, lai pamatotu, kāpēc šī grāmata ir laba. Jā, tā ir ļoti labi uzrakstīta - lasāma, aizraujoša, ļoti dzīva. Jā, man tā patika. Varbūt ar to arī pietiek?