Stabilitāte kā kvalitātes rādītājs?
Šorīt mani diezgan pārsteidza ziņa, ka Leonīds Sluckis iecelts par Maskavas CSKA futbola komandas treneri. Fakts pats par sevi nebūtu nekas sensacionāls, ja vien līdzšinējais CSKA treneris Horhe Ramoss pie komandas stūres nebūtu iecelts mazāk kā pirms diviem mēnešiem. Un ja arī iepriekšējais komandas vadītājs Ziko būtu ar to nostrādājis kaut vienu pilnu sezonu.
Taisnību sakot, Krievijas futbols ir gaužām nestabils un mainīgs, gluži tāpat kā daudz kas cits šajā valstī. Tādus brīnumus kā Gī Rū darbs ar Oseru (35 gadu garumā) vai Aleksa Fergusona ilggadīgo darbu ar Mančestras United Krievijā meklēt ir velti. Tikai trīs Krievijas Premjerlīgas klubos patlaban ir treneri, kas ar attiecīgajām komandām strādā vismaz trīs gadus - Berdijevs "Rubīnā", Krasnožans - Naļčikas "Spartakā" un Kobeļevs "Dinamo". Tikām vairākās komandās treneri pēdējās desmitgades laikā mainījušies vidēji reizi gadā. Principi ir skaidri - rezultātam ir jābūt jau šodien. Diemžēl īsti labi šāda sistēma nedarbojas - ar ļoti retiem izņēmumiem jauna trenera atnākšana ir saistīta ar zināmu pārkārtošanās laiku, kurā jēdzīgus rezultātus gaidīt ir aplam. Ja nemaldos, tikai vienam trenerim kopš 1991.gada ir izdevies jau savā pirmajā gadā ar komandu to aizvest līdz čempiones titulam (Georgijam Jarcevam ar "Spartaku" 1996.gadā).
Nebeidzamas treneru rokādes visbiežāk neko labu nav devušas - diez vai "Spartaku", "Lokomotīvi`, "Dinamo" tās darīja spēcīgākas. Vai tagad arī CSKA ies pa šo ne pārāk perspektīvo ceļu? Labi, par Ziko bija aizdomas, ka viņš nav nekāds dižais treneris, taču Ramosam kaut kāds vārds tomēr ir. Sluckis, protams, ir ļoti spējīgs treneris, kura vadībā gan "Moskva", gan "Kriļja sovetov" spēlēja simpātisku futbolu. Bet jautājums ir tāds - vai viņam dos pietiekami laika, lai viņš varētu CSKA savest kārtībā vai varbūt arī viņš komandā būs tikai uz dažiem mēnešiem?