Agricola
Šaubu nav, ka "Agricola" galda spēļu cienītāju aprindās pirms dažiem gadiem kļuva par īstu bumbu. Ne velti šī spēle ne tikai izpelnījās daudz slavas vārdu gan no "profesionāļiem" (nevaru nelietot šo vārdu pēdiņās galda spēļu gadījumā), gan no gīkiem un pat spēja no boardgamegeek.com lapas topa pirmās vietas izsist tur, kā šķita, uz mūžu iemitinājušos "Puerto Rico". Ja kas - Board Game Geek ir ļoti informatīvs un noderīgs resurss gan tad, ja vēlies kaut ko vairāk uzzināt par jau spēlētu galda spēli (piem., tev ir neskaidrība par kādu noteikumu punktu), gan tad, ja vēlies atrast kādu jaunu spēli, ar ko bagātināt savu arsenālu. Mīnuss šai lapai ir deviņdesmito gadu gaumē ieturētais dizains un lapas struktūra, bet tāpēc jau tas ir galda spēļu gīku portāls, lai tas izskatītos gīkisks.
Tātad - Agricola. Pirmie lasītie šīs spēles apraksti pirms vairāk nekā gada lika domāt, ka spēle mūsu pieredzes līmenim būs par sarežģītu, un tā es patiesībā uzskatīju līdz pat pirmajai spēlēšanas reizei. Pirms izlemt, vai mūsu galda spēļu kompānijai savs Agricola eksemplārs, tika veikta izmēģinājuma spēle ar komplektu, ko aizņēmāmies no Jāņa K. (paldies viņam par to!). Noteikumu grāmatas apgūšana sākumā šķita neiespējams uzdevums, taču talkā nāca Gūgles tante, kas mūs iepazīstināja ar bārdaino spēļu gīku Skotu, kas veido patiešām lieliskus video rullīšus, kuros izskaidro dažādu galda spēļu principus, kā rezultātā 15 minūšu laikā vismaz kaut kāda sajēga par spēles motoriku mums radās, un pirmo partiju izspēlējām salīdzinoši vienkārši, ko gan ietekmēja arī tas, ka spēlējām "family" spēles variantu.
Viens no "Agricola" galvenajiem plusiem ir tajā, ka to var spēlēt ļoti dažādos veidos - sākot ar "family game", kas izmantojams nepieredzējušu spēlētāju kompānijā, līdz variantiem, kur spēle ievērojami sarežģījas un mainās. Jāpiezīmē gan, ka mēs pagaidām esam spēlējuši to tikai divas reizes un līdz ar to nebūt neesam pieredzējuši šīs spēles dalībnieki.
Spēles princips patiesībā ir diezgan vienkāršs, un diezgan līdzīgs citām labākajām spēlēm, ko esam iepazinuši - gan "Princes of Florences", gan "Caylus". Gājienu secībā spēlētāji izvēlas darbības ko veikt, attīstot savu fermu - veidojot tajā jaunas ganības, būvējot papildinājumus mājai, vairojot savu ģimenes locekļus un dzīvniekus. Lai izstāstītu noteikumus sakarīgā veidā, man varētu nepietikt pacietības, un skaidrāk pilnīgi droši ir noskatīties video pamācību, tad pēc noteikumiem izlikt spēles laukumu un sakt spēli, ieskatoties noteikumu grāmatā, kas un kā darāms katrā situācijā.
Bet par vienu šaubu pagaidām nav - "Agricola" ir ļoti aizraujoša spēle, kuru interesantu dara tas apstāklis, ka spēlētājam ir daudz dažādu variantu, uz ko likt uzsvaru savas fermas attīstīšanā, bet pats svarīgākais tāpat ir it visā saglabāt balansu, jo šeit nebūs tā, ka kaut kāds viens virziens tev ļaus kļūt par uzvarētāju. Piemēram, ja tu intensīvi nodarbosies ar lopkopību, spēles beigās tev var izrādīties, ka pietrūks punktu, ko var iegūt par mājas paplašināšanu. Un vispār - vismaz kaut kādā līmenī ir vēlams attīstīties visos virzienos, lai vismaz izvairītos no mīnusu punktiem.
Kā jau tas labām spēlēm piedienas, spēles iznākumu gandrīz pilnībā ietekmē tieši tava darbība un nevis veiksme, kas, protams, ir pluss.
Pilnīgi noteikti šī spēle turpmāk mūsu spēļu pasākumos varētu ieņemt diezgan stabilu vietu, un gan jau, ka apgūsim arī tās sarežģītākos variantus.