Profesionālais sports - teātris!?

2010-01-29

Apgalvojumu, ka sportā viss ir iestudēts, vakar pēc "Dinamo" pārsteidzošās uzvaras Mitiščos izteica Liene. Man kā cilvēkam, kuram kopumā sports patīk, dabiskā pretreakcija bija tāda, ka tas nav iespējams. Tiesa, Sergejs un Marina par šādu variantu bija vēl vairāk sašutuši.
Vēlāk par šo tēmu vēl nedaudz padomāju, un tagad mēģināšu iztirzāt teoriju, kā tas varētu praksē darboties. Piezīme: es neapgalvoju, ka tā būtu patiesība vai pat, ka tāds patiešām būtu mans viedoklis, es tikai piedāvāju modeli, nevērtējot tā ticamību un iespējamību.
Tātad, sākuma punkts. Ir "sports", par kuru ir zināms, ka tas ir iestudēts. Runa te, protams, ir par restlingu. Tur domājams, ka pat šī "sporta" fani apzinās, ka viņi skatās teātri, kas gan viņiem netraucē just līdzi tam vai citam "sportistam". Aiz restlinga nākamais manā sarakstā uz aizdomīgā sporta statusu būtu NBA basketbols. Tur, protams, atklāti nekas iestudēts nav, bet spēlēts vismaz regulārajā sezonā tiek izteikti vairāk uz skatītājiem nekā uz rezultātu, noteikumi bieži tiek traktēti diezgan brīvi (lai "zvaigznēm" būtu augstāka rezultativitāte) un šovs ir pārāks par sportu. Līdz ar to, ja izrādītos, ka NBA spēļu rezultāti būtu iepriekš noteikti, tas nebūtu nekas īpašs.
Tālāk - autosports. Kad uzpeldēja ziņas, ka Pikē juniora avārija bija iestudēta, tā varētu būt bijusi zīme, ka arī citkārt sacīkstēs parādās šādi momenti. Vai vienmēr viss būtu pilnīgi saplānots - to, protams, grūti definēt.
Futbols. Varbūt Mančestras izcilā atgūšanās Čempionu līgas fināla pret Bayern toreiz nebija vis futbola varoņdarbs, bet gan konkrētas plānošanas rezultāts? Tepat kaimiņos Krievijas čempionātā (kur līmenis tomēr ir diezgan augsts) savādu spēļu nekad nav trūcis, un reizēm nemākulīga iestudēšana ir acīmredzama - kaut vai pag.gada "Terek" - "Kriļja sovetov" spēlē. Kas zina, vai citās spēlēs vienkārši iestudējums nav labākā līmenī.
Tu varbūt iebildīsi - bet nevar taču sportisti būt tik lieliski aktieri, lai to neviens nepamanītu! Un kālab lai viņi nevarētu patiešām būt aktierspēles meistari? Varbūt tieši tādēļ sportistiem maksā tās milzīgās summas, un nevis tālab, ka viņi ir tik labi sportā?
Vēl viens arguments "pret" iestudēto spēļu teoriju būtu - bet nevar taču daļa komandas spēlēt godīgi un daļa - negodīgi, tas taču būs acīmredzami, ka ne visi spēlē ar pilnu atdevi. Piekrītu - tas nozīmē, ka "aktieri" ir visi komandas sportisti. Un kas par to?
Tāpat varu atspēkot teoriju, ka, piemēram, negaidītas "Rīgas Dinamo" uzvaras nav nevienam izdevīgas un līdz ar to tām ir jābūt godīgi izcīnītām. Proti - vai tu zini, kādas spēlītes spēlē pelēkie vīri, kurus tu neredzi? Varbūt viņiem ir kāds īpašs plāns, kurā it visam ir nozīme. Kā teikt - Ciāna hokeja gudro protokoli...

Es nešaubos, ka tu varētu atrast desmitiem argumentu, kālab šī teorija nav ticama un izklausās pēc zāles pīpēšanas rezultāta. Un tomēr - vai tikai tādēļ tā nav pelnījusi tiesības uz pastāvēšanu? Nibiru, Jēzum un rūķīšiem arī ne katrs tic.