Police, Adjective

Pirmo pusi šīs filmas noskatījos Vīnes lidostā par lielu prieku manam priekšniekam un vienam IT kolēģim no Šveices, kas abi pauda pārsteigumu, kā gan kāds vispār spēj skatīties rumāņu kino un kā gan šajā valstī vispār var tapt filmas. Nekas, ka pēdējo gadu laikā vairākas rumāņu filmas iekarojušas daudzas sirdis, un arī Amerikā tās izrādītas visnotaļ plaši, bet "4 mēneši, 3 nedēļas, 2 dienas" pat ieguva galveno balvu Kannu festivālā. Arī "Policists, īpašības vārds" ir viena no šīm - jaunā Rumānijas kino viļņa filmām, Kannās izrādīta ar labiem panākumiem, arī ASV kritiķi par to izteikušies visnotaļ labi.
Esmu redzējis iepriekšējo Korneliu Porumboju filmu "12:08 Austrumos no Bukarestes", un kopumā jāteic, ka šī flma savā reālistiskajā uzņemšanas manierē un stāsta pasniegšanas vienkāršībā ir diezgan līdzīga režisora iepriekšējam veikumam. Filmas galvenais varonis ir policists, kuram uzticēts sekot kādam pusaudzim, kas ar pāris draugiem reizēm uzsmēķē hašišu, un kuram kā izplatītājam draud vairāku gadu cietumsods (lai gan nekur tālāk par šiem 2 draugiem viņš neizplata, un naudu no draugiem neprasa). Tā kā Kristi (tā sauc policistu) kopumā ir labs cilvēks, viņam pagalam negribas sagandēt jaunā čaļa dzīvi, un viņš visiem spēkiem mēģina noskaidrot, kur puisis dabū narkotikas, lai ar likuma bardzību varētu vērsties nevis pret viņu, bet pret viņa piegādātāju. Taču nekas prātīgs no tā nesanāk, un filmas beigās galvenajam varonim nākas izšķirties, kas viņam ir svarīgāks - būt par policistu, vai viņa paša morālais kodekss.
Filma ir ļoti mierīga un sadzīviska - ainas policijas iecirknī man pamatīgi atgādināja to policijas iecirkni, kurā es pats viesojos, kad ziņoju par man nozagto naudasmaku - tāds noplucis un ikdienišķs, kur tu pat īsti nejūties, ka tā ir policija (nepavisam ne tāds, kā galvenais Rīgas iecirknis Gaujas ielā). Un arī Kristi ir ļoti līdzīgs tam policistam, kas pierakstīja manu naudasmaka atgadījumu.
Jā, šai filmai varētu pārmest to, ka "tajā nekas nenotiek" - ilgstoši mēs kopā ar Kristi stāvam pie aizdomās turamā mājas, sekojam viņam viņa dienas gaitām, attiecibām ar sievu. Taču reizēm šāds superreālistisks kino man patīk, jo tas ir atbilstošs dzīves realitātei. Tā nav viena no tipiskajām policijas filmām, te nav tipisko filmu personāžu, nav tipisku situāciju, ir tikai varonis, kuram ir jāsaprot, vai policists ir vai nav īpašības vārds.
2010-03-13
8.0
comments powered by Disqus