Kazhes pierakstu burtnīca

Neticamais tomēr notika - "Dinamo" apspēlēja super zvaigžņoto SKA ar tā milzīgajām finansēm, administratīvo aizmuguri un grandiozajām ambīcijām. Un Martins, vismazāk zināmais no trim brāļiem Kariya, viens no augumā vismazāk raženajiem KHL hokejistiem, vismaz uz vienu dienu KHL lapā tiek godāts kā playoff rezultatīvākais spēlētājs.
Ejot uz sestdienas spēli, neloloju ilūzijas - šajā mačā rīdziniekiem bija lemts zaudēt, un visas savas cerības saistīju ar svētdienu, kad uz hokeju iet neplānoju. Uzvara sērijā ar 3-0, tas tomēr būtu par daudz prasīts. Un, lai arī tiesnešu lēmumi reizēm šajā spēlē bija neizprotami, zaudējums kopumā bija pelnīts.
Vakar es uzvarai ticēju. Daudz kas, protams, liecināja, ka "Dinamo" būs grūti:
x sestdienas spēlē vārtu garšu bija izjutuši teju vai visi SKA līderi
x otrā spēle pēc kārtas, bez pauzes (dīvainā kārtā Dinamo gan tā nav tāda problēma, kā allaž bijusi Latvijas izlasei)
x spēlētāju traumas - ceturto spēli mūsējie aizvadīja bez pamatvārtsarga, pirmās spēles lieliski aizvadījušā Masaļska, jau otro spēli traumas dēļ izlaida Laviņš, lauzta pirksta dēļ šosezon laukumā vairs neredzēsim arī Ankipānu
x tā pati problēma, kas dienu iepriekš - savu tribīņu priekšā ir daudz grūtāk spēlēt hokeju katenačo gaumē. Vismaz iedomāties, ka Dinamo Rīgā varētu līdzīgi kā sērijas pirmajā spēlē, esot vairākumā, piespiesties pie saviem vārtiem, es noteikti nevaru.
Taču mēdz teikt, ka trus ņe igrajet v hokkej, un, neskatoties uz visām iespējamajām problēmām vakardienas spēle bija vienkārši lieliska.
Tālāk, protams, būs vēl grūtāk. MVD komandai ir vairākas acīmredzamas priekšrocības pār mūsu pirmā raunda pretiniekiem:
1) komanda uz ledus nepārtraukti cīnās, nevis mēģina uzvarēt ar labākas individuālās meistarības palīdzību;
2) Znarokam un Vītoliņam "Dinamo" spēlētāji ir perfekti pazīstami - ar daļu no viņiem kopā spēlēts, citi vadīti jau treneru statusā. Vienīgi viesspēlētāji šiem ir svešāki, taču ar Pruseku un Hosu pagājušajā sezonā kopā ir spēlējuši Elisons un Novāks;
3) mazāks atbildības slogs - MVD vadība no zaudējuma playoff otrajā kārtā netaisītu, līdz ar to galvas komandā pēc sezonas tāpat neripos un kājas netrīcēs.
Vispār nepatīkami ir tas, ka mūsējiem ir gaužām īss rezervistu soliņš. Īpaši draudīga situācija ir ar vārtsargu posteni - jo Prusekam šobrīd faktiski nav aizstājēja. Iespējams, pans Šuplers tagad nedaudz nožēlot, ka vismaz pāris sezonas spēlēs neļāva uzspēlēt Muštukovam. Jo laist playoff spēlēs laukumā vārtsargu, kas visu sezonu kopā ar junioriem spēlējis Baltkrievijā, tā tomēr ir riskanta padarīšana. Iespējams, ka komanda justos mierīgāk, ja otrais vārtsargs būtu Naumovs, taču šāda varianta, diemžēl, nav.
Aizsargi? Te varbūt nav tik katastrofāla situācija, un tomēr - zināms, ka teju vai visiem pamatsastāva spēlētājiem ir lielākas vai mazākas traumas. Ja neatgriežas laukumā Laviņš, faktiski komandai ir tikai viens rezerves aizsargs - Cibuļskis. Citu aizsargu, kas būtu šajā sezonā spēlējuši KHL, mums vienkārši nav.
Lai arī vakar Hosa bija spiests spēlēt divās maiņās, uzbrukumā kaut kādas alternatīvas tomēr ir. Joprojām komandā ir Arnasons - viņš gan nav tas spēlētājs, kas šādās spēlēs būtu ļoti vēlams laukumā - slinkums playoff nav tas lielākais tikums, tomēr viņam par labu runā pieredze un arī gana laba spēles tehnika. Tiesa - viņu es pilnīgi noteikti negribētu redzēt Ankipāna vietā. Nepieciešamības gadījumā uz augstāku maiņu var pacelties Iguldens, bet ceturtajā maiņā spēlēt kāds no jaunajiem - Bukarts vai Cinks, vai varbūt ne tikai jaunais un ne tik fanu vidū populārais Armands Bērziņš (tam, ka Šuplers laidīs laukumā Andri Džeriņu, es pagalam neticu).

Bet kas ir interesanti - kā playoff pēkšņi radikāli mainās spēlētāju sniegums un statuss komandā. Karija regulārās sezonas 38 spēlēs guva 4 vārtus, četrās playoff spēlēs - 3. Tikām Hosa pagaidām ir kluss un nemanāms, toties (kas mani tiešām šokē) diezgan pašaizliedzīgi spēlē aizsardzībā. Latvieši gan spēlē apmēram tā, kā to varēja gaidīt - Lauris un Miķelis joprojām ik pa brīdim uguņo. Lauris kā parasti labi met pa vārtiem, kamēr Miķeļa firmas ēdiens ir gājiens pāri visam laukumam, kas noslēdzas ar metienu (un tikai piespiedu kārtā viņš var arī atdot kādam piespēli. Sprukts un Karsums ir tipiski cīnītāji - viņu spēlē nav ne miņas no elegances, bet abi ir fiziski spēcīgi un nepiekāpīgi, tieši tādi hokejisti, kādu pietrūka SKA (ja tur visiem tā degtu acis kā Ribinam, mūsējiem būtu maz cerību). Saša - neteikšu, ka viņam šī sērija bija super izdevusies, bet vakar viņš guva svarīgus vartus, un par viņa lietderīgumu nevienam šaubu nav.
Cita lieta ir ar viesspēlētājiem. Līdzās jau minētajam Arnasonam stipri vien nekāds ir arī Iguldens. Jā, viņš it kā ir centīgs, bet krīt acīs, ka par tiem pašiem Spruktu un Karsumu - mazāk meistarīgs hokejists. Ja ievēro to, ka viņam pēc idejas vajadzēja aizstāt vai nu Hartiganu vai Elisonu - viņa nonākšana ceturtajā maiņā nav nekāds labais rādītājs. Vakar Iguldenam bija perfekta iespēja gūt vārtus - viņš saņēma ripu dažu metru attālumā no Eša, būdams pilnīgi brīvs, bet izdarītais metiens nebija diez ko spēcīgs un tieši virsū vārtsargam. Taču vairāk nepatīkami šķiet tas, ka nekādas super jēgas pagaidām nav arī no Petrovicka - viņš savas gaitas "Dinamo" rindās uzsāka ļoti labi, bet pēdējā laikā viņš arvien mazāk izskatās pēc triecienmaiņas spēlētāja. Varbūt viņš labi cīnās aizsardzībā, bet četrās spēlēs viņš neizdarīja nevienu metienu pa SKA vārtiem, un uzvarēja tikai 17 no 64 iemetieniem. Ja kas - arī Iguldens iemetienos pretiniekiem zaudēja vairāk nekā pārliecinoši.
Taču kas zina - varbūt spēlēs pret MVD Robertam vēl izdosies uzspīdēt.

Būs grūti, bet kas zina - varbūt mūsējie vēlreiz spēs sarūpēt kādu brīnumu!