Kazhes pierakstu burtnīca

Visapkārt daudz (domājams - pamatotu) runu, ka milzīgu daļu Dinamo biļešu izķer spekulanti, lai vēlāk pārdotu tālāk par lielāku naudu. Mans mērķis nav vērtēt šādu rīcību no tikumiskā viedokļa, bet gan gribas saprast - kādā veidā šī sistēma darbojas.
Proti, kā es kā potenicāls spekulanta klients varu zināt, ka biļete, ko viņš man pārdod, ir:
a) īsta
b) vienīgais attiecīgās biļetes eksemplārs
It īpaši tas attiecas uz e-biļetēm - kā gan es varētu zināt, ka šis pats tipāžs nav vienu biļeti izprintējis 10 reizes un pārdevis 10 tādiem auniem kā man? Un vai ar papīra biļeti ir daudz drošāk? Es, piemēram, nezinu, kā atpazīt īstu hokeja biļeti no viltotas, un diez vai esmu vienīgais tāds naivulis.
Līdz ar to gribu noskaidrot:
a) cik liela ir iespējamība, ka spekulants tev (man) pārdos nederīgu biļeti?
b) vai tālab, ka no spekulantiem pirktām biļetēm absolūti nevar uzticēties, nav tā, ka spekulanti neko daudz nevar notirgot?
Ja kas - sestdienas spēlē Arēnā, kura bija izpārdota, bija diezgan daudzu tukšu vietu. Tādējādi apliecinot, ka laikam jau biznesa plāns spekulantiem nav nekāds dižais.