Talka
Kad sastādīju 101 uzdevuma sarakstu, man pat prātā nenāca, ka jau pāris nedēļas vēlāk man būs visas iespējas atzīmēt kā izpildītu punktu par piedalīšanos talkā.
Tomēr nejūtos īsti tiesīgs tagad atzīmēt talkas uzdevumu kā pilnībā izpildītu, jo:
1) nepiedalījos tur sevišķi ilgi
2) tas nebija uz manis paša inicatīvu.
Proti, talku ar mērķi sakopt teritoriju apkārt uzņēmumam - tuvējo mežiņu, rīkoja mana darbavieta. Kas savukārt nozīmē, ka nevis es izvēlējos piedalīties talkā, bet talka izvēlējās mani kā savu dalībnieku. Kas, savukārt, īsti neļauj man teikt, ka esmu izpildījis savu talkas uzdevumu. Jo uzdevuma doma (tajā gan neizteikta) bija - pilnīgi brīvprātīgi piedalīties talkā, kur neviens īpaši negaida manu līdzdalību. Un šoreiz tā nebija. Līdz ar to atzīmēšu uzdevumu kā puspildītu, lai gan būtu atzīmēts tas, ka patiesībā talkā jau esmu piedalījies, gan būtu skaidrs, ka mērķis - pārkāpt sev pāri - vēl nav gluži sasniegts.
Kas attiecas uz vakardienas talku - vispār jau man patīk šāda prakse, ka uzņēmums rūpējas par apkārtējās vides uzkopšanu (lai arī, protams, ne pilnībā uz sava rēķina - kā nekā lielākā daļa talkas notika pēc darba laika beigām), bet varu tikai šausmināties par to, kādi gan cilvēki ir cūkas - lielās plastmasas alus pudeles, mazie 0.2 kroplīši, veci apavi, nozagti naudasmaki, autoriepas (arī kravas auto), dīvāni, simtiem metru kabeļu pārvālku (redz, kur krāsainā metāla zagļi atbrīvojas no nevajadzīgajiem pārpalikumiem), cigarešu paciņas, putuplasta gabali - tās ir tikai patīkamākās atkritumu formas, ko varēja atrast šajā mežiņā. Un skaidrs, ka jau pēc nedēļas mežs atkal jau būs diezgan pamatīgi piedrazots, jo diemžēl talkas nav īsti labākais risinājums, kā panākt sakārtotu vidi - daudz svarīgāk ir nodrošināt, lai cilvēki mazāk mēslotu, un nevis pēc tam cīnīties ar sekām.