Kazhes pierakstu burtnīca

Pašam man nekad prātā nebūtu ienācis braukt uz Angliju. Nekas, ka līdz šim biju ar šo valsti pazīstams tikai caur Londonu (kurai gan, protams, nekādas īstas saistības ar Angliju nav), plus vēl pavadījis nedaudzas stundas, klīstot pa slēpņiem Stanstedas lidostas apkārtnē. Mūsdienu Anglija manās acīs vismaz pēdējos gados vienmēr ir bijusi rūpnieciska, lietišķa, drūma, viesstrādnieku apsēsta un visādā ziņā nesaistoša zeme, kaut kas līdzīgs, piemēram, Beļģijai. Jā, es varbūt gribētu paviesoties tajā Anglijā, kurā mita “Trīs vīri laivā”, Šerloks Holmss un varbūt pat Dorians Grejs, bet tā diemžēl ir aizgājusi tālā pagātnē, savā vietā atstājot “Britain`s got talent”, musulmaņu ģimenes un Deividu Bekhemu.

Tāpēc arī atvaļinājumā (kurš gan man juridiski nemaz nepienācās, bet par šo tēmu šeit nerakstīšu) bijām domājuši doties uz mazāk “komerciālām” zemēm – Poliju un Slovākiju. Taču tad nāca negaidīts piedāvājums no Lienes kolēģes Lienītes kopā ar viņu doties nedēļu ilgā ceļojumā pa Anglijas rietumu un dienvidu galu – Kornvolu – kuram, īpaši ilgi nedomājot, piekritām. Kāpēc piekritām? Tālab, ka no dabas esam spontāni un atvērti piedzīvojumiem. Tā, lūk!

Vispirms man vajadzēja apskatīties kartē, kas tā tāda Kornvola ir, kur tā atrodas un kālab tur vajadzētu doties. Ja tu līdzīgi man neesi sevišķs Anglijas ģeogrāfijas, vēstures un politikas eksperts, varbūt arī tev būs saistoši apgūt īso ievadu tēmā “Kornvola”. Tātad, Kornvola ir apmēram 3500 tūkstošus kvadrātkilometru liela teritorija Anglijas dienvidrietumos, kas sniedzas līdz Lielbritānijas “galvenās” salas tālākajam rietumu un dienvidu stūriem. Salīdzinoši ar Latviju, tā ir diezgan blīvi apdzīvota – teritorijā, kas pielīdzināma (reģionālās reformas dēļ likvidētajam) Madonas rajonam, mīt vairāk kā 500`000 iedzīvotāju, taču Kornvolā nav nevienas īsti lielas pilsētas. Reģiona administratīvā galvaspilsēta ir Truro, pilsēta ar 17000 iedzīvotāju. Kornvolas karogs ir melns ar baltu krustu un vizuāli rada asociācijas ar pirātiem. Šajā Anglijas daļā valda diezgan liela nosliece uz lielāku pašnoteikšanos – pēdējo gadu aptaujas liecina, ka vietējie iedzīvotāji atbalsta autonomijas veidošanu, iespējams, pat izveidojot piekto “home nation” - lai Kornvola būtu patstāvīga vienība līdzās Anglijai, Skotijai, Velsai un Ziemeļīrijai. Taču tās ir tikai nākotnes runas, bet patlaban Kornvola vēl ir Anglijas sastāvdaļa un tā īsti tā var atšķirties no pārējās šīs zemes daļas ar sev raksturīgo “cornish” dialektu, Kornvolas pīrāgiem un jau minēto melnkrustoto karogu.

Līdz ar vēsturiskās atkāpes noslēgumu pāriešu pie sadzīviskākām tēmām, tādām kā pamatinformācija par mūsu ceļojumu. 2010.gada 20.augusta pusdienlaikā mums bija paredzēts izlidot uz Bristoli, tur jau lidostā mūs gaidīja īrēta automašīna, ar kuru bija plānots apmest kārtigu loku apkārt visai Kornvolai – vispirms izbraukt celus pa pussalas (raga?) augšu jeb gar Ķeltu jūru, bet atceļā – pa dienvidu krastu jeb gar English Channel. Atceļā bija paredzēts iegriezties arī divās lielākās pilsētās – Plimutā un Bristolē, pa vidu starp tām apmeklējot leģendām apvīto Glāstonberiju.

Brauciena plānošana bija visai vienkārša – atzīmējām šādus tādus saistošus apskates punktus, aizņēmāmies no Ulda (milzīgs paldies!) viņa brīnišķo navigācijas ierīci (piepildījām to ar vairākiem tūkstošiem potenciāli ņemamu slēpņu), no Normunda – elektrības pārveidotāju (jo angļiem ir tie muļķīgie kontakti), no Sergeja – statīvu un vēl vienu pārveidotāju, tikai mašīnai, sakrāmējām kaut kādu čupiņu drēbju un – aidā – bijām gatavi piedzīvojuma sākumam!