Kazhes pierakstu burtnīca

Tā nu ir sanācis, ka uz nenoteiktu (bet domājams - ne ilgu) laiku esmu palicis bez velosipēda. Vakar atceļā no darba pie Kalnciema ielas pēkšņi konstatēju, ka aizmugurējā ratā vispār nav gaisa. Paskatos - ohoho! pārsprāgusi riepa. Jā, riepa un nevis kamera. Protams, ar kaut ko tādu varēja rēķināties, zinot to, ka man aizmugurējā riepa jau sen bija pārvērtusies par gandrīz autentisku "sliku". Un tomēr - nepatīkami. Tagad būs nepieciešams kaut kā saņemties aizcilpot līdz kādai bodei un nopirkt jaunu riepu, turklāt, ja rēķinās, ka sanāk braukt arī ziemā - ar nopietnāku protektoru, nevis pilsētas variantu.
Tā rezultātā šodien uz darbu braucu ar tramvaju, un būtu varējis iekulties ziepēs. Ļoti godprātīgi sarunāju, ka Liene mani no mašīnas izlaiž pie Kalnciema ielas, kur es varēju papildināt e-talonu. To es arī izdarīju, taču nez kāpēc, iekāpis tramvajā, neiedomājos, ka vajadzētu to arī nopīkstināt, un par to atcerējos jau tikai darba dienas beigās, saprazdams, ka neviļus biju braucis pa zaķi. Taču neatkarīgi no tā, vai ir tev biļete vai nav, šobrīd man tomēr šķiet, ka vajadzētu ātrāk atkal sēsties uz riteņa, jo tā baciļu gūzma, ko jūti tramvajā sev apkārt, nav patīkama. Un vēl jo vairāk sabiedrisko transportu vilinošāku nedarīja kāda kolēģa stāstījums, ka viņa tramvajā šorīt bija iekāpis bomzis, kā rezultātā šis kolēģis esot bijis spiests pārkāpt otrā vagonā, jo viņš esot nonācis mata attālumā no apvemšanās.