Reigen
"Reigen" jeb "Riņķa dancis" ir luga, kura padarīja Artūru Šnicleru skandalozi slavenu, jo tās saturs tam laikam tiešām bija diezgan bezkaunīgs. Tā sastāv no desmit ainām, katrā no kurām piedalās divi personāži, kuriem vai nu nupat ir bijis sekss, vai tūlīt būs. Un katrā nākamajā ainā piedalās viens no iepriekšējās ainas personāžiem, tādējādi veidojot tādu kā horizontālu riņķa danci, kurā piedalās visdažādākie personāži sākot ar ielasmeitu un karavīru, un beidzot ar grāfu un precētu sievieti. Skaidrs, ka ar šo lugu Šniclers ne tikai vēlējās provocēt savus laikabiedrus, bet arī parādīt cilvēku dubulto morāli un liekulību. Vienīgā vaina, ko es šajā lugā saskatīju - man nebija nepieciešams to izlasīt līdz galam, lai "get the point". Tādā ziņā, ka ideja, protams, ir lieliska, bet lasīt vienu un to pašu atkal un atkal ir apnicīgi, un droši vien līdzīgi apnicīgi varētu būt skatīties tās iestudējumu teātrī. Svaiga doma (it īpaši - 1900.gadam), bet ne vairāk. Lai gan - piemēram, Freids esot par šo Šniclera darbu bijis sajūsmā un apgalvojis, ka tam izdevies secināt vienā lugā to pašu, kam Freidam bijuši nepieciešami ilgi gadi.
Grāmatā, kurā bija šī luga, komplektā nāca vēl viens Šniclera darbs, kuram neveidošu atšķirīgu ierakstu - 1895.gadā uzrakstītā "Liebelei". Tā stāsta par diviem jauniem vīriešiem un divām sievietēm. Francim ir ilgāku laiku bijis sakars ar precētu sievieti, un viņa draugs Teodors viņu mēģina no šī sakara izpestīt, uzskatot, ka tas viss ir pārāk komplicēti (neba nu viņš satrauktos par morāli, vienkārši - baigais čakars un nav tā vērts), tāpēc viņš piedāvā šim tusēt ar Micī un Kristīni. Kristīne ir līdzīga Teodoram - viņai nav iebildumu pret viegliem un virspusējiem sakariem, bet neko vairāk viņa nevēlas. Tikām Micī ir iemīlējusies Francī līdz ausīm un smagi cieš no tā, ka viņš pret viņu ir diezgan vienaldzīgs (jo mīl citu sievieti). Taču pat šīs salīdzinoši bezvērtīgās attiecības ir lemtas bojāejai, jo uzrodas Franča mīļākās vīrs un pieprasa dueli (ne jau mīlestības vārdā, bet gods un cieņa tā prasa). Un skaidrs, ka Francis iet bojā, atstājot Micī gaužām nelaimīgu.
Aptuveni šāds ir lugas sižets, un te man jāatzīst, ka lai arī "Reigen" ir populārākā no divām lugām, tieši "Liebelei" man patika labāk. Laikam tāpēc, ka tā ne uz ko dižu nepretendē un tikai diezgan vienkāršā formā pastāsta savu sižetu,
Grāmatā, kurā bija šī luga, komplektā nāca vēl viens Šniclera darbs, kuram neveidošu atšķirīgu ierakstu - 1895.gadā uzrakstītā "Liebelei". Tā stāsta par diviem jauniem vīriešiem un divām sievietēm. Francim ir ilgāku laiku bijis sakars ar precētu sievieti, un viņa draugs Teodors viņu mēģina no šī sakara izpestīt, uzskatot, ka tas viss ir pārāk komplicēti (neba nu viņš satrauktos par morāli, vienkārši - baigais čakars un nav tā vērts), tāpēc viņš piedāvā šim tusēt ar Micī un Kristīni. Kristīne ir līdzīga Teodoram - viņai nav iebildumu pret viegliem un virspusējiem sakariem, bet neko vairāk viņa nevēlas. Tikām Micī ir iemīlējusies Francī līdz ausīm un smagi cieš no tā, ka viņš pret viņu ir diezgan vienaldzīgs (jo mīl citu sievieti). Taču pat šīs salīdzinoši bezvērtīgās attiecības ir lemtas bojāejai, jo uzrodas Franča mīļākās vīrs un pieprasa dueli (ne jau mīlestības vārdā, bet gods un cieņa tā prasa). Un skaidrs, ka Francis iet bojā, atstājot Micī gaužām nelaimīgu.
Aptuveni šāds ir lugas sižets, un te man jāatzīst, ka lai arī "Reigen" ir populārākā no divām lugām, tieši "Liebelei" man patika labāk. Laikam tāpēc, ka tā ne uz ko dižu nepretendē un tikai diezgan vienkāršā formā pastāsta savu sižetu,
2011-01-30
comments powered by Disqus