Third Person Singular Number
Ir noticis neticamais - beidzot viena no "dīvaino valstu" filmām izrādījās patiešām laba. Pēdējā laikā biju jau noguris, skatoties nesmieklīgas uzbeku komēdijas, nešausmīgas ziemeļkorejiešu briesmoņu filmas, neemocionālu lībiešu eposus un citas dažādos veidos neveiksmīgas filmas. Un te pēkšņi - ļoti emocionāla (lai arī varbūt brīžiem nedaudz panaiva, bet pozitīvā nozīmē) Bangladešas filma, kurā es spēju just līdzi varoņiem, kas man nešķita izgriezti no kartona, un arī vizuāli pati filma mani spēja piesaistīt.
Filma stāsta par Rubu (jā, labs vārds, gluži kā Rudzīša dzimtajam miestam) - jaunu un diezgan patstāvīgu sievieti ar ne pārāk vieglu raksturu. Viņas civilvīrs ir nonācis cietumā par dzērumā pastrādātu drauga slepkavību, bet Ruba savu vīrieti gaida atpakaļ. Vienlaikus viņa nespēj sadzīvot nedz ar savu māti, nedz ar vīra vecākiem, līdz ar to viņa sāk meklēt pati savu dzīvokli, kas izrādās ļoti problemātiski, jo vientuļai sievietei neviens telpas neizīrē, domājot par "reputāciju" (kas viss, protams, ir viens vienīgs bulšits). Viņa sākumā apmetas pie draudzenes, bet tur dzīvot izrādās problemātiski, jo draudzenes vīra māte ir pret Rubu negatīvi noskaņota, tad viņai mitekli pie saviem draugiem piedāvā kāds vecāks virs, kurš grib no Rubas par to pretī zināmus pakalpojumus, un ar nelielu viltību viņai izdodas šo vīrieti apčakarēt. Bet viņas galvenais labdaris izrādās Rubas jaunības dienu draugs Topu, kas tagad kļuvis par populāru mūziķi un kas Rubu nepārprotami mīl, un no viņas neko pretī neprasa. Protams, agrāk vai vēlāk kaut kam viņas attiecībās vai nu ar vīru (kuru drīzumā laidīs no cietuma laukā) vai ar Topu būs lemts salūzt, bet tas, kā tas filmā tiek realizēts, man šķita ļoti organiski un ticami, tiešām par spīti lielajām kultūrvēsturiskajām atšķirībām, ar šo filmu es spēju identificēties un, iespējams, tieši tas padarīja to manās acīs labu. Plus - tā pamanījās pa brīžam būt asprātīga, ar visu to, ka tās saturs nebūt nav viegls un smieklīgs. Primāri tā, protams, ir filma par sievietes lomu Bangladešas sabiedrībā un to, kādi viņai ir ierobežojumi, bet vienlaikus - tā ir ļoti spēcīga filma arī tīri personisko jautājumu ziņā, un mani tā noteikti pamatigi pozitīvi pārsteidza.
Piebilde: kas filmā ir īpatnēji, ka tās varoņi pa reizei kādu frāzi vai dazus vārdus pasaka angļu valodā - cik var saprast, ir lietas, par kurām Bangladešā ir pieņemts runāt angliski, plus varbūt tas kaut ko liecina par cilvēku, kurš ar tevi sarunā iestarpina angliskus vārdus.
Filma stāsta par Rubu (jā, labs vārds, gluži kā Rudzīša dzimtajam miestam) - jaunu un diezgan patstāvīgu sievieti ar ne pārāk vieglu raksturu. Viņas civilvīrs ir nonācis cietumā par dzērumā pastrādātu drauga slepkavību, bet Ruba savu vīrieti gaida atpakaļ. Vienlaikus viņa nespēj sadzīvot nedz ar savu māti, nedz ar vīra vecākiem, līdz ar to viņa sāk meklēt pati savu dzīvokli, kas izrādās ļoti problemātiski, jo vientuļai sievietei neviens telpas neizīrē, domājot par "reputāciju" (kas viss, protams, ir viens vienīgs bulšits). Viņa sākumā apmetas pie draudzenes, bet tur dzīvot izrādās problemātiski, jo draudzenes vīra māte ir pret Rubu negatīvi noskaņota, tad viņai mitekli pie saviem draugiem piedāvā kāds vecāks virs, kurš grib no Rubas par to pretī zināmus pakalpojumus, un ar nelielu viltību viņai izdodas šo vīrieti apčakarēt. Bet viņas galvenais labdaris izrādās Rubas jaunības dienu draugs Topu, kas tagad kļuvis par populāru mūziķi un kas Rubu nepārprotami mīl, un no viņas neko pretī neprasa. Protams, agrāk vai vēlāk kaut kam viņas attiecībās vai nu ar vīru (kuru drīzumā laidīs no cietuma laukā) vai ar Topu būs lemts salūzt, bet tas, kā tas filmā tiek realizēts, man šķita ļoti organiski un ticami, tiešām par spīti lielajām kultūrvēsturiskajām atšķirībām, ar šo filmu es spēju identificēties un, iespējams, tieši tas padarīja to manās acīs labu. Plus - tā pamanījās pa brīžam būt asprātīga, ar visu to, ka tās saturs nebūt nav viegls un smieklīgs. Primāri tā, protams, ir filma par sievietes lomu Bangladešas sabiedrībā un to, kādi viņai ir ierobežojumi, bet vienlaikus - tā ir ļoti spēcīga filma arī tīri personisko jautājumu ziņā, un mani tā noteikti pamatigi pozitīvi pārsteidza.
Piebilde: kas filmā ir īpatnēji, ka tās varoņi pa reizei kādu frāzi vai dazus vārdus pasaka angļu valodā - cik var saprast, ir lietas, par kurām Bangladešā ir pieņemts runāt angliski, plus varbūt tas kaut ko liecina par cilvēku, kurš ar tevi sarunā iestarpina angliskus vārdus.
2011-02-13
comments powered by Disqus