Portugāles ceļojums: gatavošanās
Šī bija viena no tām reizēm, kad sākotnēji ceļojumam bija vesela kaudze ar dažādiem variantiem, no kuriem beigās Portugāle tika atzīta par visvieglāk realizējamo. Patiesībā gan Portugāle nav nemaz tik viegli apmeklējama valsts, jo no Rīgas uz turieni nav tiešo reisu (ne tikai Ryanair, bet arī glaunākām kompānijām). Lētākais lidojumu variants, ko izdevās atrast, bija: Rīga – Šarleruā (Beļģija) – Faro un Porto – Bergamo (Itālija) – Rīga. Pozitīvais – iespēja ceļojumu pa Portugāli sākt šīs valsts vienā galā un beigt otrā galā. Negatīvais – divas naktis Šarleruā un viena nakts Bergamo.
Sākotnēji kā pamatvariants pārvietošanās ziņā tika izskatīta automašīnas īre, taču visu par un pret apsvēršanas rezultātā secinājām, ka tā nebūs ekonomiski pamatota, rezultātā uzsvars tika likts uz dzelzceļu satiksmi. Jāatzīmē, ka Portugāles dzelzceļu tīkls ne tuvu nav perfekts, līdz ar to vairākos posmos bija paredzēts tomēr sēsties autobusā (piem., nav dzelzceļa līniju, kas savienotu Lagosu un Lisabonu vai Peniši un Aveiro). Arī Beļģijā ieplānotajām dienām paredzējām kādu papildinājumu – lai nebūtu divas dienas un naktis jāaizvada mazpilsētā Šarleruā ceļojuma plānos tika iekļauta Francijas pilsētā Valansjena (Valenciennes). Līdz ar to tika iegūts sekojošs ceļojuma maršruts:
Rīga → Charleroi → Valenciennes → Charleroi → Faro → Lagos → Lisboa → Sintra → Cabo da Roca → Sintra → Peniche → Aveiro → Guimaraes → Porto → Bergamo → Riga
Daudz pārdomu bija par to, kādas somas ņemt līdzi ceļojumā. Sākotnēji bija domāts, ka Lienei varētu nopirkt jaunu mugursomu (Ryanair rokas bagāžas izmēriem atbilstošu), bet es varētu izmantot savu ierasto mazo melno ceļojumu rokassomu. Taču “Gandra” apmeklējumā noskaidrojās, ka arī tagadējā Lienes lielā mugursoma rokas bagāžas formātam atbilst gluži labi, līdz ar to jauna soma nopirkta netika, bet Liene varēja ņemt jau Itālijas ceļojumā pārbaudīto Lafuma Hunza:
Bija gan zināmas šaubas par to, vai šī soma patiešām ietilps Ryanair rokas bagāžas rāmjos, bet vēlāk izrādījās, ka sevišķa pamata satraukumam nebija.
Kas attiecās uz manu somu, mēģināju aizņemties kādu ceļojuma inventāru no N.R., bet izrādījās, ka viņa mugursoma ir vēl lielāka par manu 60+10 Lafuma somu (kuru arī diez vai varētu ienest kā rokas bagāžu). Taču pārdomu rezultātā secināju, ka man nemaz lielu somu nevajag, jo nebraucam taču uz mēnesi un neesmu jau es arī tas tipiskais lielo mantu nēsātājs. Atrast somas bildi Internetā neizdevās, jo tā ir tik vecs modelis, ka visticamākais sen vairs nekur nav iegādājama. Vismaz man šī soma ir jau kopš 2002.gada, pārdzīvojusi gandrīz visus studiju gadus un vēl kādu laiku pēc Universitātes beigšanas tā man turpināja kalpot, līdz Liene man uzdāvināja velobraukšanai piemērotāku (bet tilpuma ziņā mazāku) mugursomu. Ja nemaldos, šīs somas ietilpība tiek vērtēta uz 16 litriem, bet tās nopietnākais trūkums ir krūšu un vidukļa stiprinājumu trūkums - proti, ar šo somu sanāk lielāka slodze mugurai, ko gan kaut kādā mērā kompensē apstāklis, ka 16 litros tāpat baisākos ķieģeļus nesakrāmēsi.
Nobeigumā - par ceļabiedriem. Braucienā devāmies kopā ar Māri un Antu, ar kuriem līdz šim tālākais kopīgais izbrauciens bija pirms pāris nedēļām uz Alūksni un Balviem. Uzreiz varu pateikt, ka (vismaz manā skatījumā, varbūt kādam ir atšķirīgs viedoklis) satikšanā problēmu nebija, nevienam sevišķs besis neuznāca un kopbraukšana sanāca jautra. Detalizētāks apraksts sekos.