Kazhes pierakstu burtnīca

Aizdomājos par sekojošu lietu - nav gandrīz neviena puslīdz zināma mūziķa, kura karjera ilgtu kaut vai 20 gadus, lai tās laikā viņš nebūtu savārījis kādus smagus sūdus - ierakstījis vismaz vienu albumu, par kuru vīpsnājuši kritiķi un/vai par kuru pašam vēlāk bijis kauns.
Vispār tā šķiet, ka vairumam līkne ir tāda - pirmie daži ieraksti ir progress, līdz tiek sasniegts labākais, uz ko konkrētais mūziķis ir spējīgs, tad sākas stagnācija un pakāpenisks kritums, kas kulminē ar mēģinājumu pierādīt, ka joprojām esi jauns un skaists, kas parasti ir absolūts fiasko, tad seko pakāpeniska sava vecuma pieņemšana un formas kāpums, taču nesasniedzot jaunības dienu maksimumu. Protams, papildus faktors, kas var ietekmēt līkni, ir dažādas atkarības.
Un tātad - vai tu vari nosaukt kaut dažus mūziķus, kuriem nav bijis smaga krituma, kura laikā tapuši ieraksti, kuru eksistenci pat paši to autori labprātāk gribētu aizmirst?
Daži piemēri "sliktajiem" ierakstiem:
- Metallica "St.Anger"
- Led Zeppelin (pēdējie 2-3 albumi)
- Pink Floyd "A Momentary Lapse of Reason" (iespējams arī "The Final Cut")
- Queen "Hot Space" (un visi ieraksti pēc Fredija nāves)
- Lou Reed "Growing Up in Public"
- Genesis - vairāki albumi ar Kolinsu kā dziedātāju, un arī tas albums, kurā bija "Congo", ar to čali, kura vārdu pat zināt nav vērts;
Patiesībā - kuru mūziķi ņemsi, gan tam atradīsies kaut kas skumjš un nožēlojams krājumā.
Šķiet, ka Toms Veitss varētu būt vienīgais, kuram šādu "slikto" albumu nezinu. Varbūt vēl kādi citi - ar komerciāliem panākumiem ne pārāk bagāti mūziķi būtu līdzīgi vērtējami (Niks Keivs?), bet jautājums ir tāds - vai tu vari nosaukt grupas, kurām, tavuprāt, visi albumi ir labi (pie nosacījuma, ka to albumu ir gana daudz)?
Piezīme: ja grupas debijas ieraksts ir slikts, bet viss tālākais ir progress, tad varu pieņemt, ka grupai nav bijis izgāšanās punkta, jo slikts sākums - tas vēl principā ir pieņemami.