Kā mēs uz Melo-M gājām
Šis teksts nebūs stāstījums par koncertu - tāds gan arī taps, bet gan par to, kādi pigori ar šo koncertu mums sanāca.
Viss bija sākotnēji normāli - Liene pirms pāris mēnešiem jau iegādājās 2 biļetes, bet tad izrādījās, ka man bija iespēja dabūt biļetes arī darbā, tātad nu mums bija jau 4 biļetes. Noskaidrojās tas, ja kas - šodien no rīta.
Liene gan bija/ir nevesela, bet rītdien viņai vajadzēja būt jau uz kājām un arī darbā.
Tiktāl viss normāli.
Pārnācu šodien no darba, mums bija atvesta no Zundas mēbelēm jaunā gulta, bija domāts to arī likt kopā. Bet vēl man vajadzēja aizšaut līdz "Dammei" iepirkt kaut ko ēdamu. Biju jau veikalā, kad man piezvanīja Ziņģis - ka viņš iebraukšot un varot pielikt palīdzīgu roku gultai. Ideāli, ne? Un te kā zibens no skaidrām debesīm - zvana Liene - izrādās, ka šodien ir 28.datums (koncerta diena!) Āāaaaaa! Nudien, ar nedaudz pagarinātajām brīvdienām dzīvojām pilnā pārliecībā, ka koncerts ir nedēļas 3.darbadienā, kamēr šodien ir tikai otrā. Taču patiesībā tas, protams, bija trešdienā, kura pēc sajūtām ir kā otrdiena.
Tātad - pareizs laiks bija aptuveni 18:30, koncerts sākās 19:00, es atrados "Dammē", Liene - mājās un slima, plus mums bija divas papildbiļetes. Ziņģis no momentpiedāvājuma gultas likšanas vietā doties uz koncertu atteicās, piedāvāju tad šo variantu maniem vecākiem, kuri pēc aptuveni 30 sekunžu apspriedes piekrita. Atlika izvilkt no mājām slimo Lieni (nelaidīs tak biļetes zudumā, turklāt viņa bija tā, kas sākotnēji gribēja uz koncertu), paķert garāmbraucot vecākus, laika trūkuma dēļ nepaspēt pat iepirkto pārtiku izkraut no mašīnas bagāžnieka (saldējums, ja kas, labi izkusa) un pa galvu, pa kaklu nesties uz Kongresu namu. Desmit minūtes gan nokavējām, bet ja ievēro to, cik tuvu mēs bijām tam, lai vispār netiktu uz koncertu, labi vēl ka tikai desmit.
Bet daži labi satiktie ļaudis bija sajaukuši par stundu koncerta norises laiku, pieņemot, ka tas sākas 20:00 (reāli 19:00), tomēr nokļūdīties par veselu dienu - to jau vajag mācēt.
Šķiet, iepriekšējo reizi šāds joks gadījās pirms kādiem 15 gadiem, kad abi ar Ziņģi ieradāmies dienu ātrāk kā paredzēts Saulkrastos uz Bū vārdadienu.