Par referendumu: mani trīs šiliņi

2012-02-14

Fakts: referendumā piedalīšos, balsošu pret krievu valodu kā valsts valodu. Motivācijai šeit pat īsti nav nozīmes.
Tomēr, neatkarīgi no manas pārliecības šajā jautājumā, virkne sabiedriskajā telpā izskanējušo argumentu un jo īpaši - veids, kā tie izteikti, man pagalam nešķiet pieņemami.
1. Kāpēc latviešu partijas neuzrunā cittautiešus? Manuprāt, daudz svarīgāk (no latviešu viedokļa) būtu panākt, lai būtu mazāk nobalsojušo par un nevis - vairāk nobalsojušo pret. Proti, jo mazāk cilvēku ir "par", jo starptautiskā imidža ziņā skaidrāks apliecinājums tam, ka Latvijas sabiedrībai kopumā otrā valsts valoda nav nepieciešama. Vairuma Augstāka par+pret summa liecina tikai par pretrunām starp sabiedrību veidojošajām grupām, nekā pozitīva tur nav. Argumentējiet cittautiešiem (turklāt - sakarīgi, nevis aizvainojoši), kāpēc VIŅIEM otrā valsts valoda nav vajadzīga!
2. Nepatīk man abu pušu apgalvojumi, ka šis referendums ir kaut kas vairāk, nekā tas patiesībā ir. Šī nav iespēja paust savu nepatiku pret valdību, kā to apgalvo Ušakovs un ko. Un vēl jo vairāk šis nav referendums par Latvijas valsts turpmāku pastāvēšanu. Kaut vai tāpēc vien, ka gadījumā, ja otrā valsts valoda tomēr tiek pieņemta, šiem pastarās dienas sludinātājiem vajadzētu tērpties palagos un ar katliņiem galvā doties kapu virzienā. Ko viņi pilnīgi noteikti pat neplāno darīt.
3. Kaitina atsevišķu (daudzu) politiķu nievājošā attieksme pret saviem vēlētājiem - ka šis, redz esot tāds jautājums, kur vēlētājiem teikšanas nevar būt, jo vēlētāji ir manipulējami. Vienlaikus - vēlētāji ir pietiekami kompetenti, lai ievēlētu Saeimu, kura gan šādus lēmumus drīkstētu pieņemt. Kaut kas drusku absurds.
4. Apgalvojums, ka bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas (nostiprinātas Satversmes 4.pantā) Latvija vispār nevar pastāvēt. Ja ievēro to, ka šādu pantu Satversmē ieviesa Saeima 1998.gadā, un iepriekš nekādas valsts valodas Satversmē vispār nebija, jāsecina - ka Latvijas valsts ir radusies 1998.gadā, kas īsti vēsturiskajai patiesībai neatbilst.
5. Absurda šķiet doma nostiprināt jebkur, ka atsevišķi Satversmes panti nav maināmi nekādos apstākļos. Ja, šāda norma arī tiktu kaut kur nostiprināta, tad vēlmes mainīt, piemēram, Latvijas karogu gadījumā, atliktu tik vien, kā vispirms atcelt šo jauno normu X un tad - grozīt Satversmi.
6. Viestura Dūles akcijas "Baltā lapa". Wtf? Vispār manā skatījumā balsojumam "es esmu pret visiem" kaut kāda jēga ir vien tad, ja tas ir likumīgi piedāvāts balsojuma variants. Variants "nederīgs balsojums" ir vēl saprotams, ja tev piedāvā izvēlēties starp diviem ļaunumiem, kur tev neviens variants nešķiet pieņemams. Jautājumam "jā/nē" formā pēc idejas nevajadzētu atbilst šim gadījumam. Turklāt atkal jau - uzrunāti tiek galvenokārt latvieši, kamēr pārējie Latvijas pilsoņi šķiet, ka saistoši ir tikai Ušakovam un Lindermanam.