KHL antisnaiperi
Biju vienkārši neaprakstāmi apbēdināts, kad pagājušās piektdienas KHL spēlē pret "Sibir" Rīgas Dinamo treneris izlēma nelaist laukumā Niklasu Luseniusu, tādējādi liedzot šim puisim iespēju sasniegt meistara cienīgu rezultātu - aizvadīt KHL regulārajā čempionātā visas spēlēs, negūstot tajā nevienus vārtus. It īpaši apbēdināja tas mani tādēļ, ka šajā dienā savus pirmos vārtus sezonā guva "Vitjaz" uzbrucējs Romanovs, tādējādi Luseniusam būtu visas iespējas šādu rādītāju sasniegt vienīgajam līgā. Tiesa, Luseniusa sausā sērija pagaidām nav ne tuvu Rīgas "Dinamo" rekords, jo Jēkabam Rēdliham savulaik izdevās gandrīz 100 spēļu garumā neiedegt lampiņu aiz pretinieku vārtiem, taču Ješka ir aizsargs un viņa gadījumā snaipera cienīgs sniegums īsti gaidīts netiek. Tikām šosezon pat aizsargu vidū neviens rezultātu 0 vārti 54 spēlēs sasniegt nespēja. Un te Peka ņem un izčakarē Luseniusam statistiku!
Kā lai arī nebūtu, svētdienas spēlē Niklass bija atkal ierindā, un atkal veiksmīgi izvairījās no nejaušiem vārtu guvumiem. Līdz ar to mūsu uzbrucējs pabeidza sezonu ar 53 aizvadītām spēlēm un 0+14 rezultativitātes ailēs.
Patiesībā es pat negribētu Luseniusu kritizēt - čalim ir tomēr daudzmaz jēdzīgs skaits rezultatīvo piespēļu un labākais no visiem Dinamo uzbrucējiem +/- koeficients, tomēr fakts paliek fakts - pa vārtiem viņš met reti un neiemet nekad.
Kā redzams grafikā zemāk, Luseniuss ir visai pārliecinošs līgas līderis nominācijā "minūtes uz laukuma, negūstot vārtus", vienlaikus pēc citiem rādītājiem viņš ir labs komandas spēlētājs (atšķirībā, no piemēram CSKA spēlētājiem Proņina un Bucajeva). Tāpat līgas "sliktāko iemetēju" topā ir atrodams vēl viens rīdzinieks - Juris Štāls, no kura kā ceturtās maiņas spēlētāja gan diža rezultativiāte gaidīta arī netiek.