Kazhes pierakstu burtnīca

Par spīti tam, ka droši vien tikai retais nosauks Irānu par ļoti demokrātisku un brīvu radošu darbību veicinošu valsti, tajā top visai daudz super augstas klases filmu. Un nav nekāds brīnums, ka šogad Irānas filma tika līdz pat Oskaram kā labākais kino darbs svešvalodā. Protams, ja visur gribētu saskatīt politiku (un to jau parasti patiešām var saskatīt), var apgalvot - ko nu tur, "A Separation" pie visām savām balvām tika ne jau tāpēc, ka tā būtu tik izcila filma, bet tāpēc, ka tā nav glaimojoša Irānā valdošajam režīmam un kā rezultātā - tā ir izmantojama par propagandas materiālu ar domu, ka šajā valstī nepieciešama "demokratizācija". Nezinu, vai kāds šādu teoriju ir bīdījis, bet šajā konkrētajā gadījumā tās būtu vienas vienīgas pupu mizas. Tad jau drīzāk "Kolka Cool" varētu uzskatīt par filmu, kas aicina gāzt Latvijā valdošo iekārtu, nevis šo Ašgara Farhadi radīto stāstu. No otras puses - es nebrīnītos, ja Irānas valdošie ļaudis tāpat uzskatītu par nepieciešamu šo filmu aizliegt, jo tie čaļi jau arī nav gluži normalitātes kalngals.
Kā lai arī nebūtu, "A Separation" ir visai skumjš stāsts (šķiet, ka Irānā vairums uzņemto filmu nav komēdijas par citplanētiešiem), kurā savijas divu ģimeņu likteņi traģiskā veidā. Simīna grib aizbraukt no Irānas, viņas vīrs Naders principā nav pret, taču viņa tēvam ir Alcheimera slimība, un viņš tēvu tā atstāt nevar. Viņam nav principiālu iebildumu, ka sieva brauc viena (proti - viņš ir gatavs šķirties), bet viņš nav gatavs viņai atdot viņu 13 gadīgo meitu. Rezultātā tiesa laulības šķiršanu atsaka, Naders nolīgst sievieti, kas apkops viņa tēvu, jo Simīna aiziet dzīvot pie saviem vecākiem, un tad notiek traģisks incidents. Proti, konflikta rezultātā Naders kļūst vai nekļūst par vaininieku tam, ka viņa tēva kopējai notiek spontānais aborts. Atkal jau ir tiesa, kurā atklājas visai daudz kas, un patiesībā filmas liela daļa dažādos veidos atklāj pa druskai informāciju par nelaimīgo gadījumu, turklāt tas notiek tādā veidā, ka līdz pat gandrīz pašām beigām tu kā skatītājs nevari saprast - kas tad tur īsti notika. Un tas viss - uz divu laulātu pāru savstarpējo attiecību fona, kur kā viena, tā otra laulība ir uz izšķīšanas robežas.
Protams, tikumi mūsu galā ir citi nekā Irānā, taču patiesībā tās cilvēciskās attiecības, kas šeit tiek rādītas, nemaz tik ļoti neatšķiras no mūsu platuma grādos pierastā, un reāli vienīgā atšķirība starp Simīnas un Nadera šķiršanos un kaut ko līdzīgu, kas varētu norisināties Latvijā, ir tajā, ka šajā filmā visas sievietes ir redzamas ar apsegtu galvu, bet tomēr būtiskākais - tas, kas ir galvā iekšā, no tā jau nemainās. Kā jau minēju - filma ir skumja, bet laba, lai gan ārēji tur nav nekā kopīga, man nez kāpēc nāk prātā japāņu "Departures", kas pirms dažiem gadiem arī tika pie Oskara. Ja vien tu neesi absolūts fobs filmās, kas nenāk no anglosakšu pasaules - noteikti noskaties šo!