Neiburgas hronika
Tā kunga divi tūkstoši divpadsmitā gada rudzu mēneša divi desmit piektajā dienā Neiburgas Livonijas ordeņa pilī tika dzertas kāzas. Tajās vīra un sievas kārtā tika ievadīti bruņinieks Uldis no Rīgas un Neibādes, un daiļava Angelika no Švānenburgas muižas. Uz kāzām bija sabraukuši viesi no tuvienes un tālienes. Kāzas dzēra trīs dienas un trīs naktis, un medus ne tikai pār ūsām pilēja, bet arī mutē tika.
Laulību ceremonija notika vecās Neiburgas pils pagalmā augsti godātu Neiburgas dzimtsarakstu ierēdņu vadībā un uzraudzībā. Pēc tam, kad jaunais pāris bija oficiāli ar zēģelēm apstiprinājis, ka laulība notiek iz brīvas gribas, nevis vecāku vai kolēģu uzstājības pēc, jaunais pāris devās dzejiski liriskā izbraucienā pa tuvējām muižām, par ko šis hronists neko ziņot nevar, jo līdzi ņemts netika. Tikām kāzu viesus izklaidēja pils pastāvīgie iemītnieki apgarotā mūka brāļa Teodora vadībā. Vairākas stundas aizritēja teoloģiska rakstura sarunās, kurās spirtotie dzērieni un miesas kārības ne ar vārdu minēti netika.
Pēc nelielām rotaļām ar zinātnes jaunākajiem sasniegumiem - lielos stikla traukos iepildītu gāzi, kas spēj pacelt augšā ne vien balonus, bet pat cilvēkus, kā to savās grāmatās aprakstījis nebēdnīgais sprancūzis Žils Verns, atgriezās arī jaunais pāris, un vaļā gāja tingeltangeļi un dažādas rotaļas.
Kad vakara krēsla jau bija savilkusies pār Neiburgu, nezināmi ļaundari veica apzinātu, iepriekš ieplānotu un nopietni organizētu līgavas laupīšanu, kā rezultāta jaunajam vīram nācās maksāt bargu izpirkuma maksu savas mīļotās atgūšanai. Sazvērnieki bija savaņģojuši imperatora sūtni, kurš ar veiklu aperkotu noslēdza zobenu cīniņu kāpnēs, uz mūžu sakropļojot par līgavas sargu noalgoto vietējo miesta stiprinieku. Lai būtu iespējams smalkāk visu pierakstīt, hronists pieteicās par dalībnieku laupītāju bandā, taču sava pārmērīgā alkoholisma dēļ neko tāpat nepierakstīja.
Patiesību sakot, no turpmākās vakara gaitas hronists neko daudz neatcerās un cer, ka kungi pārāk bargi viņu nešaustīs. Kā pa miglu hronists atcerās, ka līgava gramstījās ap dažādu bruņinieku dibeniem, pērminders sakāvās ar prāvestu, bet barons ar hercogu.