Kazhes pierakstu burtnīca

Sāksim ar ievadu, kāpēc šāda padarīšana vispār notika. Guvu mācību tajā, ka rūpīgāk jāizvēlas vārdi. Kad tu cilvēkam saki "pēc Telpu Orientēšanās Kuldīgas ielā būs pieejama kūka", ir tikai loģiski, ka šis cilvēks to uztver tā, ka vispirms Kuldīgas ielā būs telpu orientēšanās, bet pēc tam kūka. Jo īpaši, ja šis cilvēks ir Arnis. Ne par kādu Telpu Orientēšanos es pat domājis nebiju (izņemot to, kas Telpu Orientēšanās līga), bet izteiktā piezīme par sacensībām Kuldīgas ielā uzreiz motivēja pārdomām. 65 kvadrātmetros (ieskaitot balkonu) nekādu izcilu orientēšanās distanci tu neizplānosi, turklāt vēl tu īsti nevari normāli nodrošināt, ka viesi nenāks iekšā, iekams nebūs veikuši distanci (proti - tu vari likt viņiem tusēt kāpņutelpā, bet tas nav baisi elegants variants). Ko tādu varētu uztaisīt salīdzinoši vienkārši un vienlaikus - gana kvalitatīvi un atraktīvi? Ne sevišķi ilgu pārdomu rezultātā radās doma par mini orientēšanās labirintu.


Piezīme: kaķis fonā nav novietots ilustratīviem mērķiem

Ātri vien tika atmestas idejas par putuplasta izmantošanu par pamatni vai kāda dēļa iesaistīšanu, beigās nonākot pie sekojoša risinājuma: labirinta pamatnes funkcijas pilda 120x60cm liela pensionēta galda virsma (kura gan netiek patlaban izmantota pilnā izmērā, bet par kādiem 60-70%, līdz ar to teorētiski labirintu varētu paplašināt). Uz tās izveidots rūtiņu tīkls ar rūtiņas izmēru 3.5cm. Jo mazāks izmērs, jo sarežģītāka spēlēšana, jo lielāks - jo mazāk rūtiņu tu vari izvietot. Ar 3.5cm rūtiņu teorētiskais maksimums būtu 17x34 rūtiņu izmēra laukums, kas patiesībā ir itin cienījams labirinta izmērs - diezgan daudzas līdz šim Latvijā notikušās orientēšanās labirinta distances būtu uz šāda laukuma iespējams modelēt. Labirinta veikšanai izvēlējāmies izmantot miniatūru automašīnas modelīti - mājās vienīgais atbilstoša izmēra auto bija nācis no Kinder olas, līdz ar to nevarēja lepoties ar augstu tehnisko (proti - ripošanas) kvalitāti, bet pamata vajadzībām tas atbilda un savas funkcijas veikt varēja. Kā sistēmu, lai atzīmētos kontrolpunktā, izmantojām, velosipēda tauri (diezgan skaļš variants). Nākotnē, ja veikšu laukuma uzlabojumus, gribētos pie galda piestiprināt tāda tipa zvaniņu, kādi novērojami viesnīcu recepcijās. Maršruta stiprināšanai izmantojām 4 centimetru garuma nagliņas, bet robežu iezīmēšanai - uz tām uzsietu tievu auklu no celtniecības preču veikala. Kopējais laukuma izgatavošanas laiks varētu sanākt ap 3-4 stundām, lieks čakars sanāca ar nepietiekamā skaitā sagādātām nagliņām - kaut kā biju rēķinājies, ka 300 rūtiņu laukumam ar 100 naglām būs pietiekami, bet izrādījās, ka vajadzēja vismaz 150, nācās atkārtoti braukt uz veikalu.

Un tagad - par sacensībām. Laukumu izlikām pēc 2015.gada Miķeļtorņa Spartakiādes labirinta parauga, 15x20 rūtiņu izmērā. Pie galda pielīmējām kontrolpunktu numurus, kuri ļāva dalībniekiem veikt 2 distances, katrā paviesojoties 18 kontrolpunktos. Šāda distance, kā liecina novērojumi, veicama vidēji 2-3.5 minūtēs, atkarībā no tā, cik labi kuram dalībniekam sokas.

Sacensībās piedalījās 11 dalībnieki, tai skaitā 7 dāmas un 4 kungi. Tā kā dalībniekiem nebija iespējas vērot konkurnetu startus, katram pašam nācās noskaidrot, kādi tad ir tie knifiņi, kas ļauj šādā formātā ievinnēt izšķirošās sekundes. Kamēr dažs uzsvaru lika uz ātrāku mašīnītes ripināšanu, mazāk domājot par taisnāko ceļu, cits vairāk piestrādāja pie tā, lai nezaudētu laiku "identa" pīkstināšā, vēl kāds skatījās jau savlaicīgi nākamos pāris punktus, lai zinātu, kurā virzienā būs jādodas tālāk no aktuālā kontrolpunkta, bet dažs sevišķi neaizdomājās par šādām niansēm un vienkārši veica distanci, kā nu sanāca.

Pirmajā distanče jau izkristalizējās vadošās un mazāk vadošās grupas. Kamēr labākā rezultāta īpašnieks Arnis distanci veica laikā 02:31.527 (hronometrā atzīmējām rezultātu līdz 3 cipariem aiz komata, kas, protams, ir diezgan absurdi, ņemot vērā, ka viss atkarīgs no tā, cik operatīvi spiedu hronometrā Stop pogu), sliktākais laiks šajā distancē bija teju 75 sekundes lēnāks. Tuvākie sekotāji - Anita un Edijs no Arņa laika atpalika attiecīgi 9 un 17 sekundes, bet varēja just, ka otrajā distancē laiki varētu sanākt būtiski ātrāki, līdz ar to izšķirošs faktors varēja izrādīties tas, kam labāk būs izdevies izprast, kā lai izspiež no šīs trases maksimumu. Izcili spraiga situācija bija izveidojusies cīņā starp Irbi un Ilzi, kuras pēc pirmās distances šķīra smieklīgas 0.05 sekundes. Pārējie dalībnieki nebija izvietojušies tik blīvi, bet te nu bija skaidrs, ka bija iespējami dažādi pavērsieni.

1.distances rezultāti

Otrā distance patiešām korekcijas ieviesa - teju visiem dalībniekiem izdevās tajā uzrādīt būtiski labāku laiku kā pirmajā, un, domājams, tālab, ka viņi bija labāk iemanījušies tās veikšanā, nevis tālab, ka distance būtu vienkāršākā. Rezultāti šajā reizē arī bija blīvāki - kamēr pirmajā posmā pirmo vietu no sestās šķīra aptuveni 35 sekundes, otrajā sešinieks satilpa jau 23 sekundēs. Pirmās trīs vietas gan atkal ieņēma tas pats trio, kas iepriekš, taču secība gan bija mainījusies. Pirmās distances uzvarētājs Arnis otrajā bija vairs tikai trešais, kamēr labāko laiku ar jaunu trases rekordu uzrādīja Anita. Raitis šajā posmā bija apsteidzis Ivetu, kamēr Irbe un Ilze - Gunu. Pirmās distances neveiksminieks Mārtiņš otrajā nostartēja labāk, ieņemot jau 9.vietu.

2.distances rezultāti

Lielākais jautājums, protams, bija - cik lielas korekcijas otrā distance būs ieviesusi kopvērtējumā? Izrādījās - diezgan būtiskas. Anitas lieliskais sniegums bija ļāvis viņai apsteigt Arni kopvērtējumā par mazāk kā 2.5 sekundēm - ļoti, ļoti spraigi! Edijs savu trešo vietu komfortabli nosargāja. Raitis laba otrā distance gandrīz ļāva noķert Ivetu, taču tikai gandrīz - 0.35 sekundes Iveta viņam tomēr palika priekšā.

Kopvērtējums