Karnevāls un kartupeļu salāti
Pēdējā laikā itin bieži nākas lasīt bērnu grāmatas, lielākoties - skaļi. Gadās gan tādas, kas atceļojušas no manas bērnības, gan tādas, kādu manā bērnībā nebija. Teorētiski varētu atsauksmes rakstīt par visām, bet bieži ir slinkums saņemties, jo īpaši ja darīšana ar grāmatu, ko zini teju no galvas (piem., Keneta Greiema "Vējš vītolos"). Andrusu Kivirehku tikām manā bērnībā neviens vēl nezināja. Arī tālab, ka tolaik viņš vēl nebija nekāds literāts, bet tikai igauņu puika, un kā gan viņu Rīgā kāds varētu zināt?
Taču mūsdienās Andrusu Kivirehku zina daudzi, lielākoties gan kā "Lotes no Izgudrotāju ciema" autoru, taču viņš ir produktīvs un daudzpusīgs autors, kurš raksta ne tikai par suņiem no izgudrotāju ciemiem. Kā nekā viņa kontā ir arī brīnišķīgais stāstu krājums "Skaistais dzīvnieks", uz kura pamata tapušas veselas divas teātra izrādes, ko esam noskatījušies. Primāri Kivirehks tomēr raksta bērniem, un šī grāmata ir viena no tām.
Grāmata ir īsu stāstiņu apkopojums, katrs stāsts ir vidēji divas lapaspuses garš, taču lielākoties tie ir pilnvērtīgi stāsti - ar sākumu, saturu un beigām, vai vismaz kaut ko tam līdzīgu, jo Kivirehks tomēr paliek Kivirehks un vismaz kaut kādu procentu absurda savā prozā viņam ir jāiekļauj. Nē, patiesībā absurda te ir pat diezgan daudz.
Putekļusūcējs, kas izlasījis grāmatā par ļaunu krokodilu, kurš izstaipījis zilonēnam degunu, dodas uz Āfriku, lai atriebtos krokodilam. Bērni, kas sāk uz bērnudārzu ņemt līdzi sadzīves priekšmetus, kuriem mājās citādi ir skumji. Puika, kas novelk kreklu un apkrāso sev vēderu ar lūpu krāsu, lai varētu saukties par sarkankrūtīti un izrīt visus kartupeļu salātus. Miedziņš, kas ierodas pie bērniem Ziemassvētku vecīša vietā, jo Vecītis apslimis. Krekls, kas vēlas braukt karuselī - veļasmašīnas centrifūgā, bet kuram negadās šis prieks, jo tas ir pārāk svinīgs.
Vai šie stāsti ir bērnam saprotami? Nezinu. Esterei vēl pagaidām nav tik ļoti svarīgi, par ko ir tie teksti, kas jāklausās pirms gulētiešanas. Viens ir droši - iztēli tie var labi rosināt, arī pieaugušajos. Un smieklīgi ir arī pieaugušajiem, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo bērnu grāmatas bieži ir grāmatas ne tikai bērniem. Līdz ar to - varu droši šo grāmatu ieteikt arī kā lasāmvielu pieaugšajiem. Tam vīram nenoliedzami ir talants!
Taču mūsdienās Andrusu Kivirehku zina daudzi, lielākoties gan kā "Lotes no Izgudrotāju ciema" autoru, taču viņš ir produktīvs un daudzpusīgs autors, kurš raksta ne tikai par suņiem no izgudrotāju ciemiem. Kā nekā viņa kontā ir arī brīnišķīgais stāstu krājums "Skaistais dzīvnieks", uz kura pamata tapušas veselas divas teātra izrādes, ko esam noskatījušies. Primāri Kivirehks tomēr raksta bērniem, un šī grāmata ir viena no tām.
Grāmata ir īsu stāstiņu apkopojums, katrs stāsts ir vidēji divas lapaspuses garš, taču lielākoties tie ir pilnvērtīgi stāsti - ar sākumu, saturu un beigām, vai vismaz kaut ko tam līdzīgu, jo Kivirehks tomēr paliek Kivirehks un vismaz kaut kādu procentu absurda savā prozā viņam ir jāiekļauj. Nē, patiesībā absurda te ir pat diezgan daudz.
Putekļusūcējs, kas izlasījis grāmatā par ļaunu krokodilu, kurš izstaipījis zilonēnam degunu, dodas uz Āfriku, lai atriebtos krokodilam. Bērni, kas sāk uz bērnudārzu ņemt līdzi sadzīves priekšmetus, kuriem mājās citādi ir skumji. Puika, kas novelk kreklu un apkrāso sev vēderu ar lūpu krāsu, lai varētu saukties par sarkankrūtīti un izrīt visus kartupeļu salātus. Miedziņš, kas ierodas pie bērniem Ziemassvētku vecīša vietā, jo Vecītis apslimis. Krekls, kas vēlas braukt karuselī - veļasmašīnas centrifūgā, bet kuram negadās šis prieks, jo tas ir pārāk svinīgs.
Vai šie stāsti ir bērnam saprotami? Nezinu. Esterei vēl pagaidām nav tik ļoti svarīgi, par ko ir tie teksti, kas jāklausās pirms gulētiešanas. Viens ir droši - iztēli tie var labi rosināt, arī pieaugušajos. Un smieklīgi ir arī pieaugušajiem, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo bērnu grāmatas bieži ir grāmatas ne tikai bērniem. Līdz ar to - varu droši šo grāmatu ieteikt arī kā lasāmvielu pieaugšajiem. Tam vīram nenoliedzami ir talants!
2018-10-04
comments powered by Disqus