Live at Arena Riga
(tā kā jau apmeklēts nākamais koncerts, laiks pabeigt aprakstu šim) Kopš iepriekšējo reizi skatīju grupi Bi-2 vaigā, pagājuši, šķiet desmit gadi. Vai tas būtu iemesls jaunam Nostalģijas sērijas ģeoslēpnim? Nē, paldies! Es nejūtu nostalģiju un nemeklēju zudušo laiku, vienkārši piefiksēju faktus.
Par grupas koncertu Arēnā Rīga Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pavadījumā uzzināju vien koncerta norises rītā - šķiet, ka pasākuma reklāmas visai veiksmīgi līdz pat pēdējam brīdim mani apgāja ar līkumu. Rezultātā šī bija droši vien pirmā reize, kad uz koncertu Arēnā gāju, tikai tajā pašā dienā pieņēmis šādu lēmumu. Manā stilā vai ne manā stilā ir šāda lēmumu pieņemšana? Kas to lai tagad zina - manuprāt, man ir raksturīgs viss un nekas vienlaicīgi.
Kā lai arī nebūtu, par Bi-2 darbību pēdējo desmit gadu garumā man ar zināšanām ir visai pašvaki - joprojām man šī grupa vairāk par visu saistās ar tās agrīnajām dziesmām "Polkovņiku ņikto ņe pišet" un "Moj rokenrol". Pēdējo gan sevišķi necerēju koncertā dzirdēt, jo tā izpildīšanai būtu nepieciešama arī dziedātājas Jūlijas Čičerinas klātbūtne. Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka Čičerina patiešām bija ieradusies uz šo koncertu! Tas vien no manas puses koncertam uzreiz iedeva pāris bonusa punktus. Un vēl divas dziesmas, ko viņa nodziedāja, lai arī man nezināmas, tāpat bija labas. Vispār jāatzīmē, ka koncerta repertuārs bija labi piemērots tādiem veciem bukiem kā man - ļoti daudz tajā bija grupas agrīno dziesmu, jo vēlīnās jau es nemaz nezinu, vairums man zināmo gabalu izskanēja, kas bija forši. No iepriekš nedzirdētajām (es tiešām neesmu sekojis šai grupai, it nemaz) vislabāk patika "Моя муза из Евросоюза". Nezinu, kāds tur ir vēsturiskais konteksts, bet, cik sapratu, pāris dienas pirms koncerta grupas vokālists Ļova Jūrmalā apprecējās ar rīdzinieci. Vai viņa ir mūza no Eiropas Savienības - neņemos spriest, bet fakts pieminēšanas cienīgs. Vēl par koncertu varētu piebilst, ka šī bija laikam pirmā reize, kad redzēju paša acīm rokgrupu uzstājamies kopā ar orķestri un efekts kā tāds man patika, lai gan pašas grupas klātbūtne bija minimāli jūtama - reāli tas bija simfoniskā orķestra izpildījums Bi-2 dziesmām un paši nedziedošie Bi-2 dalībnieki bija minimāli jūtami. Bet kopumā interesanti. Un ja jau dziesmas man pazīstamas un tīkamas, kā lai nepriecājas. It īpaši par "Pulkvedi".
Nez, vai būtu vērts nobeigumā pieminēt, ka koncertā uz divām dziesmām parādījās arī Renārs Kaupers? Jā, laikam to varētu tiešām pateikt. Kā nekā līdzās "Skoļzkije uļici" izskanēja arī "Kasajasj zemļi", kura, iespējams, pašmāju klausītājiem vēl nav tik ļoti labi pazīstama.
Lai arī apzinos, ka šo koncertu lielā mērā organizēja mērs, kuram arī tika izteikta pateicība (un es pat sabijos, ka viņš varētu parādīties uz skatuves un teikt runu, bet tas, par laimi, nenotika), man tas patika. Laikam jau neesmu pareizs tautietis, bet neko darīt - tāda dzīve. Un, spriežot pēc tā, kā publika spiedza, uz skatuves iznākot Kauperam, es nebūt auditorijā nebiju vienīgais latvietis.
Par grupas koncertu Arēnā Rīga Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pavadījumā uzzināju vien koncerta norises rītā - šķiet, ka pasākuma reklāmas visai veiksmīgi līdz pat pēdējam brīdim mani apgāja ar līkumu. Rezultātā šī bija droši vien pirmā reize, kad uz koncertu Arēnā gāju, tikai tajā pašā dienā pieņēmis šādu lēmumu. Manā stilā vai ne manā stilā ir šāda lēmumu pieņemšana? Kas to lai tagad zina - manuprāt, man ir raksturīgs viss un nekas vienlaicīgi.
Kā lai arī nebūtu, par Bi-2 darbību pēdējo desmit gadu garumā man ar zināšanām ir visai pašvaki - joprojām man šī grupa vairāk par visu saistās ar tās agrīnajām dziesmām "Polkovņiku ņikto ņe pišet" un "Moj rokenrol". Pēdējo gan sevišķi necerēju koncertā dzirdēt, jo tā izpildīšanai būtu nepieciešama arī dziedātājas Jūlijas Čičerinas klātbūtne. Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka Čičerina patiešām bija ieradusies uz šo koncertu! Tas vien no manas puses koncertam uzreiz iedeva pāris bonusa punktus. Un vēl divas dziesmas, ko viņa nodziedāja, lai arī man nezināmas, tāpat bija labas. Vispār jāatzīmē, ka koncerta repertuārs bija labi piemērots tādiem veciem bukiem kā man - ļoti daudz tajā bija grupas agrīno dziesmu, jo vēlīnās jau es nemaz nezinu, vairums man zināmo gabalu izskanēja, kas bija forši. No iepriekš nedzirdētajām (es tiešām neesmu sekojis šai grupai, it nemaz) vislabāk patika "Моя муза из Евросоюза". Nezinu, kāds tur ir vēsturiskais konteksts, bet, cik sapratu, pāris dienas pirms koncerta grupas vokālists Ļova Jūrmalā apprecējās ar rīdzinieci. Vai viņa ir mūza no Eiropas Savienības - neņemos spriest, bet fakts pieminēšanas cienīgs. Vēl par koncertu varētu piebilst, ka šī bija laikam pirmā reize, kad redzēju paša acīm rokgrupu uzstājamies kopā ar orķestri un efekts kā tāds man patika, lai gan pašas grupas klātbūtne bija minimāli jūtama - reāli tas bija simfoniskā orķestra izpildījums Bi-2 dziesmām un paši nedziedošie Bi-2 dalībnieki bija minimāli jūtami. Bet kopumā interesanti. Un ja jau dziesmas man pazīstamas un tīkamas, kā lai nepriecājas. It īpaši par "Pulkvedi".
Nez, vai būtu vērts nobeigumā pieminēt, ka koncertā uz divām dziesmām parādījās arī Renārs Kaupers? Jā, laikam to varētu tiešām pateikt. Kā nekā līdzās "Skoļzkije uļici" izskanēja arī "Kasajasj zemļi", kura, iespējams, pašmāju klausītājiem vēl nav tik ļoti labi pazīstama.
Lai arī apzinos, ka šo koncertu lielā mērā organizēja mērs, kuram arī tika izteikta pateicība (un es pat sabijos, ka viņš varētu parādīties uz skatuves un teikt runu, bet tas, par laimi, nenotika), man tas patika. Laikam jau neesmu pareizs tautietis, bet neko darīt - tāda dzīve. Un, spriežot pēc tā, kā publika spiedza, uz skatuves iznākot Kauperam, es nebūt auditorijā nebiju vienīgais latvietis.
2013-08-16
comments powered by Disqus