The Good Doctor
Dīvainajā nedēļas nogales izbrauciena uz Stambulu līdzi, protams, gribēju paņemt kādu grāmatu. Mēģināju piereģistrēties Institute Francais bibliotēkā, bet izrādījās, ka tur jāiesniedz papīra formāta fotogrāfija, kādas man, protams, nav, parastajā Āgenskalna bibliotēkā tajā dienā neko paņemt arī nevarēju, jo nebija līdzi lasītāja kartes, tad nu paņēmu ceļā līdzi vienu no nedaudzajām mājās atrodamajām nelasītajām grāmatām - "Labo ārstu". Šis romāns ir gana labi novērtēts, bijis Bukera prēmijas īsajā sarakstā, taču tas, protams, negarantē ne to, ka tam man vajadzētu patikt, ne ka nē. Vērts piebilst, ka par citu savu romānu - "The Promise" - grāmatas autors Deimons Gelgats pie Bukera prēmijas tika, turklāt - pavisam nesen, proti 2021. gadā.
Grāmatas darbība risnās Dienvidāfrikā (no kuras ir arī tās autors, līdz ar to - nekā pārsteidzoša), kādā Dieva pamestā nomales slimnīcā, vietā, kura aparteīda laikā bija nozīmīga pilsēta (vai pareizāk - iecerēta kā vieta, kurā melnādainajiem būs pilsēta), bet tagad tā ir absolūta nekuriene, slimnīcā ir vien daži darbinieki un gandrīz nav pacientu. Līdz ar to par pamatīgu saviļņojumu kļūst jauna ārsta ierašanās tajā - šis vīrietis ir pilns ar idejām un ambīcijām, kuras noteikti labāk būtu likt lietā citur, taču viņš ir pārliecināts, ka arī šo, kā izskatās, nevienam nevajadzīgo slimnīcu ir iespējams izkustināt. Grāmatas galvenais varonius - vīrietis, kurš kopš savas laulības izjukšanas (sievai aizmūkot ar viņa labāko draugu) ir labākajā gadījumā saucams par cilvēkam līdzīgu priekšmetu jaunais ārsts reizē patīk un nepatīk, viņu attiecību dinamika katrā ziņā ir sarežģīta, un ne visiem iesaistītajiem tā beigsies labi. Kurš no viņiem ir labais ārsts - gan jau, ka ne galvenais varonis, vismaz grūti iedomāties, ar ko tieši viņš ir labs, katrā ziņā viņa attiecības ar līdzcilvēkiem par neko tamlīdzīgu neliecina.
ROmāns ir tāds - nu, nezinu, varbūt varu atzīt, ka man šķita interesanti šo to vairāk uzzināt par Dienvidāfrikas republikas vēsturi, bet pamata sižets un tā varoņi mani kaut kā diži neaizrāva. Noteikti varu iztēloties, ka šī grāmata no mana plaukta aizceļos kaut kur tālāk.
Grāmatas darbība risnās Dienvidāfrikā (no kuras ir arī tās autors, līdz ar to - nekā pārsteidzoša), kādā Dieva pamestā nomales slimnīcā, vietā, kura aparteīda laikā bija nozīmīga pilsēta (vai pareizāk - iecerēta kā vieta, kurā melnādainajiem būs pilsēta), bet tagad tā ir absolūta nekuriene, slimnīcā ir vien daži darbinieki un gandrīz nav pacientu. Līdz ar to par pamatīgu saviļņojumu kļūst jauna ārsta ierašanās tajā - šis vīrietis ir pilns ar idejām un ambīcijām, kuras noteikti labāk būtu likt lietā citur, taču viņš ir pārliecināts, ka arī šo, kā izskatās, nevienam nevajadzīgo slimnīcu ir iespējams izkustināt. Grāmatas galvenais varonius - vīrietis, kurš kopš savas laulības izjukšanas (sievai aizmūkot ar viņa labāko draugu) ir labākajā gadījumā saucams par cilvēkam līdzīgu priekšmetu jaunais ārsts reizē patīk un nepatīk, viņu attiecību dinamika katrā ziņā ir sarežģīta, un ne visiem iesaistītajiem tā beigsies labi. Kurš no viņiem ir labais ārsts - gan jau, ka ne galvenais varonis, vismaz grūti iedomāties, ar ko tieši viņš ir labs, katrā ziņā viņa attiecības ar līdzcilvēkiem par neko tamlīdzīgu neliecina.
ROmāns ir tāds - nu, nezinu, varbūt varu atzīt, ka man šķita interesanti šo to vairāk uzzināt par Dienvidāfrikas republikas vēsturi, bet pamata sižets un tā varoņi mani kaut kā diži neaizrāva. Noteikti varu iztēloties, ka šī grāmata no mana plaukta aizceļos kaut kur tālāk.
2023-04-30
comments powered by Disqus