Kazhes pierakstu burtnīca

Mans vecvectēvs Jāzeps / Joselis / Josifs (kā kurā rakstībā) Rivošs. Bagāta tēva dēls. Aptiekārs.

No maniem Rivošu senčiem vecvectēvs Joselis ir pirmais, kura dzīvesstāsts ir daudzmaz skaidrs. Protams, ne bez caurumiem biogrāfijā, bet vismaz kaut kas.

Dzimis 1866. gada 6. martā (pēc Jūlija kalendāra) Rēzeknē. Vecāki: tirgotājs Berka Rivošs un viņa sieva Enta.

No 1882. līdz 1884. gadam mācījies Pleskavas ģimnāzijā, pabeidzis tur piekto klasi (vai pirms tam dzīvojis Rēzeknē vai Pleskavā - nav zināms). Sekmes gan viņam nebija izcilas: krievu, latīņu un vācu valodās - trijnieki, grieķu valodā - divnieks, tāpat divnieks vēsturē, bet trijnieki - algebrā un ģeometrijā (tas viss, protams, piecu baļļu sistēmā). Vismaz uzvedība viņam bija laba. Tā rezultātā Joselis atzīts par tiesīgu saukties beigušam četras proģimnāzijas klases.

1887. gadā Tērbatas Universitātē izturējis pārbaudījumus, lai varētu saukties par aptiekāra palīgu. Aptuveni no 1884. līdz 1890. gadam strādājis par aptiekāra palīgu Lunca aptiekā Rēzeknē, dzīvojis tēva namā Rēzeknē. Turpinājis medicīnas studijas Tērbatas Universitātē un 1891. gadā ieguvis diplomu kā provizors (medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību).

1895. gadā Traķos (Lietuvā) apprecējies ar Rivku Jakubsoni no Viļņas. Diez vai pats Joselis bija dzīvojis Traķos, tā bija viņa topošās sievas ģimenes dzīves vieta.

1897. gada Viskrievijas tautas skaitīšanā Joselis ar sievu, kā arī savu brāli Solomu un sievas māsu Hanu (Soloms un Hana nākamajā gadā apprecēsies) norādīts dzīvojam Markuševiča namā Lielajā ielā Krustpilī. Krustpilī Joselis nonāca, domājams, vēl pirms apprecēšanās: 1893. gadā Joseļa tēvs Berka bija šajā miestā iegādājies aptieku, par kuras pārvaldnieku kļuva viņa dēls Joselis. Jāpiebilst, ka Berka bija ļoti sekmīgs un bagāts tirgotājs, kamēr par savu pēcnācēju spējām sevi uzturēt viņš bija ļoti skeptisks, un vismaz Joseļa gadījumā - pamatoti.

Deviņpadsmitā gadsimta beigās Joselis un viņa sieva uzņēmās gādību pār bāreņiem - Joseļa brāļa Ziskas bērniem (šķiet, ka divām meitenēm un vienu zēnu; par vienu no meitenēm gan nezinu neko). Kad bērni paaugās, tie pārcēlās uz Tērbatu pie citiem sava mirušā tēva radiem. Par šo Joseļa dzīves periodu Krustpilī zināms, ka ģimene mita otrajā stāvā ēkai, kurā atradās aptieka, aiz mājas atradās nekopts dārzs. Mūsdienās šīs vietas adrese ir orientējoši Rīgas ielā 115.

No viena no vectēva stāstiem zinu, ka viņa tēvs tolaik Krustpilī audzējis baložus (šo vaļasprieku dēls no viņa pārņēma), ļoti mīlējis dzīvniekus un - ka viņam bijis velosipēds. Kādu laiku Joselim bijis kā mājdzīvnieks krauklis vārdā Hanss, kurš atlabis pēc vietējo bērnu nodarītas traumas, taču putnu nācies aizsūtīt prom, jo tas bijis noskaņots uz mēģinājumiem izknābt audzināmā zēnā (Jūliusa Rivoša) acis.

1904. gada 26. jūnijā dzimusi Joseļa un Rivkas meita Nata (pēc papīriem - Anna Jevgēnija, bet nekad šādā vārdā ģimenā nav saukta). 1906. gada 29. jūnijā dzimis otrs bērns ģimenā - dēls Elmārs (dokumentos - Iļja), mans vectēvs.

Precīzi, līdz kuram gadam Rivoši dzīvoja Krustpilī, man nav zināms, taču droši var teikt, pa vēl pirms Pirmā pasaules kara ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur tā apmetās Avotu ielā 34 plašā īres namā, kuru Joselim bija nopircis viņa tēvs. Tāpat bija iegādāts otrs īpašums - Kuldīgas ielā, Pārdaugavā.

Šķiet, ka Joselis bija mēģinājis pielikt savu roku arī Pirmajā pasaules karā - ar izgudrojuma palīdzību. Tā 1915. gada 4. jūlijā "Rižskoje obozreņije" rakstīja sekojošo:

Rīdzinieks provizors Joselis Berkas dēls Rivošs izgudrojis masku aizsardzībai no gāzēm. Izmēģinājumi, lai pārliecinātos par tās derīgumu indīgo gāzu neitralizācijai notika Rīgas Politehniskajā institūtā profesora Vitliah un maģistra Frēliha vadībā. Izmēģinājumu protokolos to vadītāji līdzās citam raksta: "Materiāla irdenums un hidroskopskums sola pielietojuma ilglaicību ar salīdzinoši nelielu pretestību elpošanai. Izmēģinājums tika atkārtots ar nedaudz izmainītu masku, veidā, kādā tā tiek demonstrēta tagad, un atklājās, ka telpā, kuras atmosfērā bija tik daudz hlora, ka bez maskas tajā nebija iespējams ieiet, Rivoša kungs brīvi uzturējas 3/4 stundas bez redzamām sekām savai veselībai. Pārbaudes nolūkā vienlaikus ar Rivošu telpā atradās viens no protokolu parakstījušajiem, dr. Frēlihs, kā arī viņa kalpotājs, arī atradās telpā ar uzvilktām maskām, kaitīgu ietekmi viņiem novērot neizdevās.

Par potenciālā izgudrojuma tālāko likteni nekas nav zināms.

Pirmā Pasaules kara gadus Joselis ar sievu un bērniem pavadīja Rīgā, no tēva mantotajā namā Avotu ielā 44 (mūsdienās - Avotu 34).Vienlaikus, šķiet - ne visu laiku viņš bija Rīgā, tā Avotu ielas nama mājasgrāmata vēsta, ka 1916. gada oktobrī Joselis Rīgā ieradies no Tambovas Krievijā, bet 1917. gada aprīlī atkal aizbrauca uz turieni. 1921. gadā Joseļa meita Nata pabeidza Rīgas pilsētas ebreju ģimnāziju, bet 1922. gada 9. martā Joselis Rivošs nomira. Par viņa kapavietu neko nezinu, visticamākais - vecajos ebreju kapos, kuri nav saglabājušies. Šķiet, ka Avotu ielas nams uz šo laiku bija jau pārdots un atlika vien īpašums Zasulaukā, kurā arī es uzaugu. Bet tas jau vairs nav stāsts par Joseli Rivošu.