Immortal
Ksenijas Ohapkinas filma "Nemirstīgie" pieskaitāma tai kino kategorijai, kura ir nenoliedzami vērtīga, kuras misiju un ideju es lieliski saprotu, bet vienlaikus nākas atzīt, ka tās skatīšanās laikā esmu garlaikojies.
Filmas darbība (ja var teikt, ka filmā ir darbība) risinās Apatītu pilsētā kaut kur Murmanskas apgabala Ziemeļos. Pilsētu, kas radusies komplektā ar raktuvēm, protams, būvēja ieslodzītie. Un Wikipedia krievu valodā šobrīd, protams, tu neko daudz par ieslodzītajiem tur neuzzināsi, tikai to, ka pēc Staļina nāves uz kādu laiku pilsētas attīstība apstājās. Laikam jau ieslodzītos svaigus nepiegādāja.
Stāsts gan nav par ieslodzītajiem šī vārda tiešajā nozīmē. Nekur vairāk kā sākuma titros informācija par vēsturisko fonu neparādās, turpinājumā mēs redzam tikai ainas no pilsētas ziemā. Gaišā diennakts laika, protams nav, jo... polārā nakts. Filmas ainas iedalāmas dažās pamata kategorijās:
1) brauc kravas vilciens (droši vien no raktuvēm)
2) autobuss ved strādniekus/pilsētniekus
3) meitenes mācās dejot
4) zēni (un patiesībā arī meitenes) gatavojas karot par Tēvzemi
Filmas uzņemšanas laiks - gana nesen, ne velti tiek pieminēts kāds vietējais "absolvents", kurš jau divas reizes bijis misijās Sīrijā (tas droši vien skaitās labi?). Tiešā veidā par politiku te nav ne vārda. Filmā arī nav teicēja, ir tikai savirknētas ainas, kas veido tādu kā bezcerības apli. Un tajā arī ir šīs pilsētas iedzīvotāju nemirstība - tu esi tikai maza skrūvīte lielajā mašīnā, un tikko tu salūzīsi, tā tavā vietā ieliks jaunu skrūvīti, un nekas nemainīsies. Var teikt - tu esi nemirstīgs tāpēc, ka tu nemaz nepastāvi. Un tas, protams, labi iet kopā ar militārajām vērtībām, ko filmā pārstāv brīnišķīgi jaukā viskrievijas organizācija "Junarmija". Kopējo filmas noskaņu labi raksturotu manis iecienīta grupas "Atvomatičeskije udevļetvoriķeļi" dziesma: "Ты - говно, я - говно, будущего нет."
Uzfilmēts ir skaisti, pārsteidzoši nemanāmā veidā kamerai esot klāt tā, it kā tās tur nemaz nebūtu, gandrīz vai varētu padomāt, ka visa filma ir uzņemta ar slepeno kameru, kā tas noteikti nav, jo droši vien cilvēkiem tur gluži vienkārši ir vienalga. Putinu jau neviens tur nekritizē, līdz ar to nav pamata satraukumam, ka kādam varētu būt sekas par sliktu uzvedību filmas kontekstā.
Un tomēr - cik ļoti lai arī man teorijā šī filma nešķistu lieliska, esmu droši vien pārāk mietpilsonisks savā gaumē un man prasījās vairāk satura, lai arī saprotu, kāpēc tā tur ir tieši tik maz. Proti, es varu ar pilnu pārliecību apgalvot, ka filma ir laba, bet nevaru apgalvot, ka tev iesaku to noskatīties.
P.S. Interesanti ir ar filmas valstisko piederību. Režisore ir no Krievijas, scenārija autors ir Pauls Bankovskis, bet lielākais finansētājs laikam gan ir Igaunija, līdz ar to īpatnējā veidā tā arī IMDb skaitās esam igauņu filma.
Filmas darbība (ja var teikt, ka filmā ir darbība) risinās Apatītu pilsētā kaut kur Murmanskas apgabala Ziemeļos. Pilsētu, kas radusies komplektā ar raktuvēm, protams, būvēja ieslodzītie. Un Wikipedia krievu valodā šobrīd, protams, tu neko daudz par ieslodzītajiem tur neuzzināsi, tikai to, ka pēc Staļina nāves uz kādu laiku pilsētas attīstība apstājās. Laikam jau ieslodzītos svaigus nepiegādāja.
Stāsts gan nav par ieslodzītajiem šī vārda tiešajā nozīmē. Nekur vairāk kā sākuma titros informācija par vēsturisko fonu neparādās, turpinājumā mēs redzam tikai ainas no pilsētas ziemā. Gaišā diennakts laika, protams nav, jo... polārā nakts. Filmas ainas iedalāmas dažās pamata kategorijās:
1) brauc kravas vilciens (droši vien no raktuvēm)
2) autobuss ved strādniekus/pilsētniekus
3) meitenes mācās dejot
4) zēni (un patiesībā arī meitenes) gatavojas karot par Tēvzemi
Filmas uzņemšanas laiks - gana nesen, ne velti tiek pieminēts kāds vietējais "absolvents", kurš jau divas reizes bijis misijās Sīrijā (tas droši vien skaitās labi?). Tiešā veidā par politiku te nav ne vārda. Filmā arī nav teicēja, ir tikai savirknētas ainas, kas veido tādu kā bezcerības apli. Un tajā arī ir šīs pilsētas iedzīvotāju nemirstība - tu esi tikai maza skrūvīte lielajā mašīnā, un tikko tu salūzīsi, tā tavā vietā ieliks jaunu skrūvīti, un nekas nemainīsies. Var teikt - tu esi nemirstīgs tāpēc, ka tu nemaz nepastāvi. Un tas, protams, labi iet kopā ar militārajām vērtībām, ko filmā pārstāv brīnišķīgi jaukā viskrievijas organizācija "Junarmija". Kopējo filmas noskaņu labi raksturotu manis iecienīta grupas "Atvomatičeskije udevļetvoriķeļi" dziesma: "Ты - говно, я - говно, будущего нет."
Uzfilmēts ir skaisti, pārsteidzoši nemanāmā veidā kamerai esot klāt tā, it kā tās tur nemaz nebūtu, gandrīz vai varētu padomāt, ka visa filma ir uzņemta ar slepeno kameru, kā tas noteikti nav, jo droši vien cilvēkiem tur gluži vienkārši ir vienalga. Putinu jau neviens tur nekritizē, līdz ar to nav pamata satraukumam, ka kādam varētu būt sekas par sliktu uzvedību filmas kontekstā.
Un tomēr - cik ļoti lai arī man teorijā šī filma nešķistu lieliska, esmu droši vien pārāk mietpilsonisks savā gaumē un man prasījās vairāk satura, lai arī saprotu, kāpēc tā tur ir tieši tik maz. Proti, es varu ar pilnu pārliecību apgalvot, ka filma ir laba, bet nevaru apgalvot, ka tev iesaku to noskatīties.
P.S. Interesanti ir ar filmas valstisko piederību. Režisore ir no Krievijas, scenārija autors ir Pauls Bankovskis, bet lielākais finansētājs laikam gan ir Igaunija, līdz ar to īpatnējā veidā tā arī IMDb skaitās esam igauņu filma.
2019-11-05
comments powered by Disqus