Grāmata sniedz ieskatu tajā, kā Romā (galvenokārt Romas republikā, uz beigām mazliet arī par impērijas laiku stāstīts) attīstījušās attiecības starp sabiedrības slāņiem. Kas mani pārsteidza - cik liela tajā zemāko slāņu pārstāvjiem bijusi ietekme. Vēl interesants šķiet uzskats, ka apstākļos ar turīgu zemniecību tajos laikos neizbēgama demokrātijas blakne bija vergturība - ar domu, ka kādam jau jāstrādā un pilsoņi nebūs tie, kas to darīs.
Tāpat Blohs pastāsta (varbūt ne pārāk detalizēti) to, kā Roma vispār kļuva par vispirms Itālijas zābaka, bet tad arī Rietumu pasaules centru, par to, kālab nav labi, ka zemnieki pārvēršas par karavīriem un vēl itin daudz dažādas vēsturiskas informācijas. Vismaz par mata tiesu gudrāks pēc šīs grāmatas izlasīšanas līdz ar to kļuvis būšu. Vienlaikus galīgi nav tā, ka es tagad lobēšu, ka vēl kādam būtu vērts ar šo grāmatu iepazīties - sevišķi aizraujoša lasāmviela tā nav, un arī man pašam tās sniegtās zināšanas diez vai jebkad praktiski noderēs.