Kazhes pierakstu burtnīca

Šo konkrēto darbu patiesībā es izlasīju drīzāk nejauši nekā plānoti, jo tas bija iekļauts vienā grāmatā ar citu darbu, kura lasīšana ietilpa manā interešu sarakstā (romānu "Das Gemeinekind"). "Aus Franzensbad", kas ir epistolārās formas prozas darbs, ir viens no agrīnajiem ievērojamās austriešu rakstnieces Marijas fon Ebneres-Ešenbahas literārajiem veikumiem, kuram par pamatu ir autores viesošanās Fracensbādes kūrortā (ja nu kas, mūsdienās tā ir pilsēta Čehijā, saukta Františkovi Lazņe, jeb tā pati "Franča peldvieta", tikai čehu valodā).

Šis konkrētais darbs galīgi nav mūsdienu lasītājam viegli uztverama lasāmviela. Šajā īsromānā Ebnere-Ešenbaha ar savu devu sarkasma apraksta deviņpadsmitā gadsimta vidus dzīvi kūrortos, augstmaņu tikumus un tolaik populāras literārās formas, proti, dažādas tēmas, par kurām man kā šīs grāmatas lasītājam šeit un tagad nav teju nekādas izpratnes. Lasot šo darbu, mani nepameta sajūta, ka tas ir asprātīgi un meistarīgi uzrakstīts, tikai diemžēl man pilnīgi garām iet tā asprātība un meistarība. Proti, es ar prātu saprotu, ka autore iesmej par kaut kādām tendencēm sava laika literatūrā, bet es nepazīstu tās tendences. Sižeta šajā darbā ir stipri maz, faktiski to var raksturot kā "es braucu uz kūrortu, es esmu kūrortā, es dodos mājās no kūrorta", un it kā varu teikt, ka esmu to izlasījis, bet emociju par to man nav pilnīgi nekādu.