Kas attiecas uz konkrēti "Bišu dzīvi", šī eseja visai detalizēti vēsta par dažādiem procesiem bišu stropā - faktiski, par visu stropa dzīves ciklu, zināmā mērā cenšoties "ielīst bitēm galvās", bet vienlaikus neaizraujoties ar šo kukaiņu pārmērīgu idealizāciju un neadekvāta intelekta piedēvēšanu. Galīgi neesmu biologs, un var gadīties, ja es tāds būtu, tad varētu Meterlinka grāmatā saskatīt kādas aplamības (kuras varbūt būtu pieļaujams ap 1900. gadu tapušā tekstā), tikām manam kompetences līmenim šķita, ka faktus autors apraksta visumā precīzi, neko pārsteidzošu un jaunu tā īsti neuzzināju, un kas attiecas uz neizbēgamajiem salīdzinājumiem starp bišu un cilvēku sabiedrībām un to vērtībām, arī šajā ziņā nekā īpaši negaidīta tur nebija. Manam franču valodas līmenim grāmata lasījās relatīvi viegli no teksta sarežģītības viedokļa, bet ne tik ļoti no aizrautības viedokļa - tā gluži nav, ka mani pārmērīgi interesētu atsvaidzināt savas zināšanas par bitēm - gan tādām, kas dūc, bet nemedojas, gan tādām, kas arī medojas. Un, jā, protams, ka atbilde uz jautājumu: "kāpēc tad es šo grāmatu lasīju?" ir tradicionālā - atradu to grāmatu plauktā, un franču valodā man pieejamo tekstu daudzums ir ierobežots, tāpēc pieņemu to, ko "dievņš devis", ja arī tas reti kad izrādās kaut kas tāds, ko patiešām ir liela jēga lasīt.
Vēl viena interesanta nianse, ko tomēr varētu piebilst - nezinu, kā tur bija ar bitēm, bet Meterlinkam bija arī grāmata "Termītu dzīve" un par to viņš izpelnījās pamatīgu kritiku, ka tā esot totāls plaģiāts un pats Meterlinks dzīvē nevienu termītu redzējis neesot. Un līdzās citām esejām par kukaiņiem Meterlinks mūža nogalē izdeva arī grāmatu "Skudru dzīve", tādējādi var teikt, ka pabeidzot triloģiju. Diezgan droši varu apgalvot, ka necentīšos dabūt rokā abas pārējās kukaiņu esejas.