Kazhes pierakstu burtnīca

Pēdējā laikā kaut kā bija sagadījies, kā viss bija labs. Interesantas filmas, vērtīgas grāmatas, laba mūzika, baudāmi koncerti, garšīgi ēdieni, aizraujoši piedzīvojumi, atmiņā paliekoši slēpņi, jautras galda spēles, saturīgi ceļojumi, patīkamas dejas un skaistas sievietes. Un tad nāca New Kids Turbo.
Savulaik es noteikti esmu skatījies šādas kvalitātes komēdijas, bet tas bija sen. Kaut ko tik nesmieklīgu un trulu kā šī filma, kas Nīderlandē kļuva par pamatīgu kases grāvēju, vēl vajag pameklēt. Vai, pareizāk, nevajag. Pieci stulbi deģenerāti paliek bez darba, apvainojas uz sistēmu un nolemj ne par ko turpmāk nemaksāt. Viņi zog alu, zog benzīnu un mēģina vietējai televīzijai sevi pasniegt kā revolucionārus. Vizuāli viņi izskatās pēc spilgtākajiem Napoleon Dynamite personāžiem, uzvedas kā hiperurlas un ir apveltīti ar beigta kāmīša šarmu. Ja šajā filmā ir humors, man to saskatīt neizdevās. Ja tai bija scenārijs, man ir žēl cilvēka, kas to rakstīja. Ja tā bija improvizācija, tad es pat nezinu, ko žēlot, varbūt vienīgi sevi. Dzīvās šausmas, ne filma.