November
Šo igauņu filmu skatījos divos piegājienos, un īsti nevaru teikt, ka kādā no tiem filmu redzēju pilnībā, līdz ar to mani iespaidi ir mazliet fragmentāri (pirmajā reizē biju divatā ar Esteri, otrajā klāt bija arī Marina, bet tajā reizē Esterei bija plāni tieši attiecībā uz mani). Interese par to radās tālab, ka filmai pamatā ir Andrusa Kivirehka tāda pat nosaukuma romāns, un Andruss Kivirehks ir gaužām interesants igauņu džentelmenis. Viņa kontā ir ne vien grāmata "Skaistais dzīvnieks", kuru iestudējot radies "Kvadrifrons", bet vienlaikus viņš arī bērnu grāmatu autors, piemēram, viņš raksta par Loti no izgudrotāju ciema. Bija diezgan skaidrs, ka "Novembra" Kivirehks ir tuvāks tam autoram, kas rakstīja par Romeo un Džuljetu, kur Džuljeta bija stirna, bet Romeo - zemnieks.
Filmas darbība risinās kaut kad, pieņemsim, Viduslaikos (reāli laikam - 19. gadsimtā) kaut kur dziļi Igaunijas laukos. Vietējie zemnieki, pārdodot savas dvēseles nelabajam (reizēm arī viņu apčakarējot), iedzīvina dažādus priekšmetus, lai tie viņu vietā pildītu darbus. Un vienlaikus viņi paši ir spiesti izvairīties no Mēra (tā, kas Plague, nevis tā, kas Ušakovs, lai gan starpība nav liela), kurš mēdz pieņemt dažādas formas. Ir tur arī meitene un puisis, kas alkst mīlestības, taču kamēr meitene alkst šī puiša, viņam pašam ir interese par jauno baronesi. Un nevienam nekas nebeigsies labi. Ā, vēl tur ir sastopami mirušo gari, kuri mēdz izskatīties pēc milzīgām vistām. Īsi sakot - filma nav no normālajām, bet ar normalitāti Kivirehks jau arī neķēpājas.
Filma ir diezgan drūma, ieturēt melnbaltā estētikā, taču par šausmu kino to noteikti nevar nosaukt, atsevišķas ainas tajā pat gandrīz var nosaukt par komiskām, tādējādi tā nešķiet pārspīlēta, bet gandrīz kalpo arī kā izklaides gabals. Kopumā - ļoti labs Baltijas kino piemērs, ar kolorīta paskata tēliem, interesantiem tehniskajiem risinājumiem un pieklājīgas kvalitātes specefektiem. Protams, nekāds dižais patriotiskais eps tas nav un šaubos, ka tā ir filma, ar ko var audzināt jauno patriotu paaudzi, bet diez vai tā ir Kivirehka prioritāte.
Filmas darbība risinās kaut kad, pieņemsim, Viduslaikos (reāli laikam - 19. gadsimtā) kaut kur dziļi Igaunijas laukos. Vietējie zemnieki, pārdodot savas dvēseles nelabajam (reizēm arī viņu apčakarējot), iedzīvina dažādus priekšmetus, lai tie viņu vietā pildītu darbus. Un vienlaikus viņi paši ir spiesti izvairīties no Mēra (tā, kas Plague, nevis tā, kas Ušakovs, lai gan starpība nav liela), kurš mēdz pieņemt dažādas formas. Ir tur arī meitene un puisis, kas alkst mīlestības, taču kamēr meitene alkst šī puiša, viņam pašam ir interese par jauno baronesi. Un nevienam nekas nebeigsies labi. Ā, vēl tur ir sastopami mirušo gari, kuri mēdz izskatīties pēc milzīgām vistām. Īsi sakot - filma nav no normālajām, bet ar normalitāti Kivirehks jau arī neķēpājas.
Filma ir diezgan drūma, ieturēt melnbaltā estētikā, taču par šausmu kino to noteikti nevar nosaukt, atsevišķas ainas tajā pat gandrīz var nosaukt par komiskām, tādējādi tā nešķiet pārspīlēta, bet gandrīz kalpo arī kā izklaides gabals. Kopumā - ļoti labs Baltijas kino piemērs, ar kolorīta paskata tēliem, interesantiem tehniskajiem risinājumiem un pieklājīgas kvalitātes specefektiem. Protams, nekāds dižais patriotiskais eps tas nav un šaubos, ka tā ir filma, ar ko var audzināt jauno patriotu paaudzi, bet diez vai tā ir Kivirehka prioritāte.
2018-12-20
comments powered by Disqus