Kazhes pierakstu burtnīca

Pēc ļoti ilga pārtraukuma manā projektā - ar filmām apkārt pasaulei - vēl viens jauns ieraksts - Irāka. Filma gan neizrādījās tāda, par ko varētu sevišķi sajūsmināties.
Nupat ir gāzts Sadams Huseins. 12 gadus vecais Ahmeds kopā ar savu vecomāti dodas meklēt Ahmeda tēti, par kuru nav bijis ziņu visas Ahmeda dzīves garumā - viņš pazuda bez vēsts Persijas līča karā. Tagad, kad tiek atbrīvoti cietumnieki un tiek atrakti masu kapi, iespējams, izdosies noskaidrot pazudušā vīrieša likteni.
Kas man šajā filmā nepatīk - un nepatīk jau no pašiem pirmsākumiem - tā ir tipiska dažādiem apbalvojumiem paredzēta filma no kara plosītas valsts, kas vēsta par šausmām, kas tajā darījušās pirms nāca amerikāņi. Nē, nav tā, ka tā būtu gluži proamerikāniska līdz riebumam, bet saki vai nesaki - šādas filmas tiek uzņemtas tīri politisku apsvērumu dēļ. Un es esmu cilvēks, kuram pasūtījuma kino sevišķi pie sirds neiet. Kad sāks iet - tad es arī sākšu uztraukties par to, ka Latvijā par valsts līdzekļiem tiek uzņemtas filmas, kas neveic patriotiskās audzināšanas funkcijas. Pagaidām tikām man par to ir nospļauties.
Kas gan mani uztrauc - lai filmu būtu interesanti skatīties. Un šī nav viena no tām filmām, kuras ir interesantas. Esmu laikam jau arī pietiekami daudz kino no šī reģiona redzējis, lai mani nevarētu uzrunāt ar eksotiku vien, bet no satura viedokļa - visai blāva filma. Skumja, varbūt pat patiesa, bet - neinteresanta. Un te nav runa par man tik tuvo paredzamības tēmu, gluži vienkārši - šis nav tāds kino, kurā es saskatītu vai nu izklaidējošo vai māksliniecisko vērtību. Līdz ar to nav brīnums, ka paralēli šīs filmas skatīšanai nodarbojos ar kodēšanu. Tāda dzīve.