Tikām Magnuss un Sanna ir mūziķi - teroristi. Magnuss ir sacerējis skaņdarbu ar nosaukumu "Mūzika vienai pilsētai un sešiem bundziniekiem", kura izpildīšana ir paredzēta kā kaut kas līdzīgs teroraktam ar mērķi cīnīties ar draņķīgu muzikālo troksni, kas piesārņo pilsētu. Viņi sapulcina zvaigžņotu sastāvu ar sešiem bundziniekiem (viņus pašus ieskaitot) un sāk īstenot savu plānu. Amadejs kā pretterorisma policists mēģinās viņus apturēt.
Patiesībā gan tieši sižetam filmā nav sevišķas nozīmes - savā būtībā to var nodēvēt par anarhistisku muzikālu komēdiju, kura gan necenšas būt sevišķi smieklīga, vismaz ne par visām varītēm. Toties tā ir ļoti audiāli interesanta, un dažādie perkusiju veidi, kas filmā kalpo episkā četru daļu skaņdarba izpildīšanai ir patiešām oriģināli un šo filmu ir vērts noskatīties tikai mūzikas dēļ vien. Un ievadošās ainas, kura Sanna ir pie stūres, bet Magnuss spēlē. Interesanti, ka vairums filmas varoņu šeit spēlē savā vārdā sauktus personāžus (piem., Sannu Perssonu atveido Sanna Perssona) un Magnuss patiešām ir filmā dzirdamās mūzikas autors.
Iespaidīgs un atmiņā paliekošs kino, kuru ne velti kāds kino kritiķis nodēvējis par "Boniju un Klaidu" uz bungām. Tiesa, ņem vērā - filmā notiekošais visbiežāk nav sevišķi loģisks un kā racionāla būtne tu varētu iebilst "bet dzīvē tā nenotiktu, viņi sen jau būtu arestēti". Taču tas ir mākslas darbs, nevis dokumentāla filma un tev ir jāpieņem spēles noteikumi.