Tancujut vse
Aizvadītajā svētdienā norisinājās pirmais šī gada nozīmīgais Zasulauka turnīrs - pusatklātā meistarība “dancepad” spēlē.
Tā kā nule ir gandrīz pabeigta manas dzīvesvietas tehniskā labiekārtošana no audio/video viedokļa, beidzot pienāca laiks sajūgt kopā dancepad paliktņus un projektoru. Vispirms gan izrādījās, ka ir mazliet problēmas ar programmatūru - kā atklājās, programma “In the Groove 2” uz jaunākām operētājsistēmām kategoriski atsakās darboties (un tai jaunākas versijas principā neeksistē, tā ka tas nav pat tikai maksāšanas/pirātisma ideoloģiskais jautājums). Tad nācās vien ar smagu sirdi skatīties, vai pa sešiem (aptuveni) gadiem, kopš iepriekšējo reizi šo brīnumu pētīju, kādus uzlabojumus ir piedzīvojusi atvērtā pirmkoda analoģiskā programma “StepMania”. Un man par lielu pārsteigumu izrādījās - ir gan! Šobrīd tai nav ne vainas (lai gan lietošanai uz Mac OS Yosemite pilnekrāna režīmā nācās uzinstalēt kaut kādu īpaši jaunu un vēl pamatversijā neiepludināt StepMania zaru).
Tad nu varēja sākties spraigā titula izcīņa. Turnīrā piedalījās trīs dalībnieki: Edijs, Marina un es. Tas, ja kas, Zasulauka meistarībām vispār ir raksturīgi, ka tajās piedalās trīs cilvēki - šī tomēr nav viena no Rīgas apdzīvotākajām apkaimēm un sevišķi plašus dalībnieku pulkus tajā rast ir grūti.
Cīņas bija spraigas (arī daudzo dienas laikā tapušo ēdienu dēļ). Edijs un es izmēģinājām visdažādākās stratēģijas - ātras dziesmas, lēnas dziesmas, garas dziesmas, ļoti garas dziesmas, piedzirdīšanu ar vīnu, bezē cepumu ēšanu/neēšanu, bet vienu apstākli mainīt izrādījās gandrīz neiespējami. Proti, sīvā cīņā pēc aizvadītām sešām spēļu kārtām, kur katrs izspēlēja ar katru, ar 12 uzvarām, nulle neižšķirtiem un zaudējumiem pirmo vietu un Zasulauka pusatklātās meistares godu ieguva Marina. Es paliku priekšpēdējais ar spēļu bilanci 6/6. Edijam - atlikušais rezultāts. Kopumā gan jāatzīst, ka manas cīņas ar Ediju bija diezgan spraigas un dažas reizes viņam bija iespējas izraut uzvaru, kamēr par mūsu abu cīņām ar Marinu vēsture varētu arī paklusēt.
Skaidrs, ka attaisnojumu netrūkst - te ir runa gan par Marinas nesalīdzināmi lielāko rūdījumu šajā spēlē, gan vienkārši sievišķīgi labāko ritma izjūtu, bet viens ir skaidrs - mēs tapām piesmieti, un turklāt visai pamatīgi. Un otrs secinājums ir tāds, ka Marinai tagad nebūs izvēles - nāksies vien viņai startēt šī gada Zasulauka novusa meistarībā - attaisnojums “es jau jums visu laiku” zaudēšu pieņemts netiks, jo zaudējuma rūgtums tagad daudziem ir labi pazīstams.