Komēta nāk
Paša bērnībā es, protams, esmu lasījis grāmatas par muminiem. Kaut ko man mamma arī noteikti lasīja priekšā - kā nekā vairākas muminu grāmatas mūsmājās bija tikai krieviski, bet šī literatūra man aktuāla bija laikos, kad pats krieviski vēl nelasīju (vismaz es neatminos, ka būtu lasījis muminus krievu mēlē), līdz ar to iespējams, ka muminus esmu klausījies dzīvajā tulkojumā, bet varbūt arī krieviski - kas to lai tagad vairs zina. Taču Esteri ar muminu pasauli gan iepazīstinu ar profesionāla tulkojuma starpniecību, pirms kāda laiciņa lasīju viņai "Mumintēta memuārus", par kuriem nezināmu iemeslu dēļ te neesmu uzrakstījis, bet bibliotēkā kā pirmo paņēmām Muminu grāmatu ar, manuprāt, slavenāko nosaukumu, proti "Komēta nāk".
Lasot šo grāmatu, nācās mazliet piepūlēties, lai Esterei nebūtu bail. Kā nekā, ja tā būtu filma, tā būtu katastrofu filma - visā grāmatas garumā varoņi gatavojas tam, kā Muminielejā ieradīsies komēta un iznīcinās visu dzīvību. Ok, vēl šo varētu nosaukt par ceļa grāmatu - jo lielu tās daļu Trollītis Mumins, Snifs un Susuriņš ir ceļā uz observatoriju, lai tur no zinātniekiem noskaidrotu, vai patiešām komēta nāks un cik slikti viss būs. Vienlaikus pasaule ap varoņiem kļūst arvien drūmāka, atkāpjas jūra, sirseņi iznīcina mežu un tā tālāk. Ja ņem vērā, ka Esterei reizēm arī pavisam ne drūms saturs rada "Man ir bail!" sajūtas, intonācijām lasīšanas procesā bija liela nozīme, lai kādā brīdī nepienāktu brīdis, kad viņa pasaka: "Nē, tālāk vairs nelasīsim!" Beigu beigās viņa bija pat itin apmierināta. Interesanti gan, ka oriģinālā "Komēta nāk" esot bijusi vēl būtiski drūmāka un tur nebija tāda pozitīva tēla kā kaķēns, kas ļauj novērst uzmanību no gaidāmās katastrofas.
Vienlaikus es nojaušu, ka mūsdienu bērniem, kad ir pieejams tik plašs visdažādākā veida pieejamā literatūra (un citas izklaides formas) diez vai mumini var tik viegli kā agrākām paaudzēm ieņemt īpašu vietu sirsniņā (vismaz - tīri ar grāmatām, bez multfilmu skatīšanās), bet būtiskākais ir panākts - Estere ir gatava par muminiem klausīties vēl, un tas nav maz!
Lasot šo grāmatu, nācās mazliet piepūlēties, lai Esterei nebūtu bail. Kā nekā, ja tā būtu filma, tā būtu katastrofu filma - visā grāmatas garumā varoņi gatavojas tam, kā Muminielejā ieradīsies komēta un iznīcinās visu dzīvību. Ok, vēl šo varētu nosaukt par ceļa grāmatu - jo lielu tās daļu Trollītis Mumins, Snifs un Susuriņš ir ceļā uz observatoriju, lai tur no zinātniekiem noskaidrotu, vai patiešām komēta nāks un cik slikti viss būs. Vienlaikus pasaule ap varoņiem kļūst arvien drūmāka, atkāpjas jūra, sirseņi iznīcina mežu un tā tālāk. Ja ņem vērā, ka Esterei reizēm arī pavisam ne drūms saturs rada "Man ir bail!" sajūtas, intonācijām lasīšanas procesā bija liela nozīme, lai kādā brīdī nepienāktu brīdis, kad viņa pasaka: "Nē, tālāk vairs nelasīsim!" Beigu beigās viņa bija pat itin apmierināta. Interesanti gan, ka oriģinālā "Komēta nāk" esot bijusi vēl būtiski drūmāka un tur nebija tāda pozitīva tēla kā kaķēns, kas ļauj novērst uzmanību no gaidāmās katastrofas.
Vienlaikus es nojaušu, ka mūsdienu bērniem, kad ir pieejams tik plašs visdažādākā veida pieejamā literatūra (un citas izklaides formas) diez vai mumini var tik viegli kā agrākām paaudzēm ieņemt īpašu vietu sirsniņā (vismaz - tīri ar grāmatām, bez multfilmu skatīšanās), bet būtiskākais ir panākts - Estere ir gatava par muminiem klausīties vēl, un tas nav maz!
2022-11-10
comments powered by Disqus