Nakts events Zviedrijā (2013)
Apraksta nav
Šis bija droši vien jautrākais tīri slēpņošanas izbrauciens ārpus Latvijas, kādā man sanāca pabūt aktīvajos slēpņošanas gados. Doma bija tāda, ka Zviedrijā tolaik katru gadu notika nakts slēpņošanas mega events, kurā uzsvars līdzīgi kā Pingvīnos Latvijā bija uz visādiem elektroniskiem brīnumiem, tikai šeit vēl klāt nāca šausmu filmu elementi, kas garantēja papildu jautrību.
Uz Zviedriju devos ar prāmi Elīnas, viņas vīra Jurija, kā arī Gundara kompānijā. Jau Zviedrijas pusē satikām Tolokoncevu draugu no Austrumiem (par kuru gan patiesībā neko daudz neatceros, tikai to, ka tāds principā bija, bet tā šķiet, ka auto mēs ar viņu kopā nebraukājām). Ā, un slēpņošanas logi liecina, ka kopā ar mums pa nakti slēpņoja arī Olafs jeb Ollsons.
Laiks uz prāmja man nav sevišķi palicis atmiņā, šķiet, ka nekādas pārmērīgas muļķības tur nedarījām, vismaz es pa nakti gulēju (kas bija prātīgi darīts, jo nākamā nakts gan tik vienkārša nesolījās gaidāma). Ieradušies Stokholmā, uzreiz uz eventu vēl nedevāmies, bija gana laika apskatīties uz kādreizējiem Daugavgrīvas cietokšņa lielgabaliem, kurus Elīna tur vēlējās apsekot, mazliet paložņājām pa pilsētas klintīm, tiecoties pēc slēpņiem (kā nekā tas bija brauciens uz mega eventu, loģiski, ka arī ārpus tā slēpņojām, īpaši ja ņem vērā, ka tas vēl bija tajos laikos, kad visi bijām aktīvi kastīšu meklētāji).
Turpat Stokholmā dabūjām īres auto, ar kuru devāmies uz Sēdertelji, kur arī bija jānorit pasākumam. Bijām secinājuši, ka uz divām dienām auto īre Zviedrijā sanāca būtiski lētāka par sabiedriskā transporta izmantošanu, turklāt tā deva gandrīz neierobežou pārvietošanās brīvību. Amizanti, ka lētākais auto, kas bija pieejams nomas kantorī, bija pilnīgi svaigs BMW, tad nu iesvētījām to slēpņošanas pasaulē. Sēderteljē satikām jau piesaukto Elīnas un Jurija draugu, un tad jau pamazām nāca vakars un pasākums.
Fumble After Dark eventa doma bija itin līdzīga latviešu Pingvīneventam, lai gan Pingvīnevents, protams, bija foršāks. Bet doma tāda - tu apmeklē dažādus punktus, kur slēpņu atrisināšanai jārisina uzdevumi, kuru veidotāji lielākoties draudzējas ar lodēšanu un elektroniku. Nevaru ne noliegt, ne apstiprināt, ka pāris šajā eventā noskatītās idejas pārceļoja arī uz nākamo AMPPN. Tematika šim pasākumam gan bija ar šausmu filmām saistīta, līdz ar to mežā sastapām dažādas ķermeņu daļs, atsevišķus līķus un tā tālāk. Bija jautri. Pirms tam gan bija vēl lekcijas par slēpņošanu un tamlīdzīgs sviests, kuram pārmērīgi lielu vērību nepiegriezām. Līdz cik tieši vēlai nakts stundai mēs piedalījāmies eventā, nepateikšu, bet super ilgi tas nebija. Vismaz droši ir tas, ka pēc eventa Elīna un Jurijs devās uz viesnīcu (Jurijam, kas tolaik darba dēļ ļoti daudz ceļoja, bija sakrājušies bonusa punkti, kā rezultātā par viesnīcu viņiem pašiem pat nevajadzēja maksāt), tikām Gundars un es bijām izlēmuši šo nakti vispār negulēt, bet turpināt slēpņošanu līdz rītam.
Vispirms gan apmeklējām eventa "pēceventu" - pasēdēšanu picērijā, kaut ko uzkodām, minimāli aprunājāmies ar zviedriem un tad nu kāpām auto un ķērāmies pie slēpņošanas. Tā nu mēs braukājām no slēpņa līdz slēpnim, vairākkārt ievērojot tās nakts izgudroto noteikumu - ka Zviedrijā zem ķieģeļa braukt ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad tev tur patiešām ļoti vajag (piemēram, lai tiktu tuvāk slēpnim). Tiesa, nevienu reizi sevišķi pozitīvu rezultātu šāda pieeja nedeva, jo ceļš aiz ķieģeļa nekad neizrādījās gana derīgs, lai patiešām līdz tam slēpnim tiktu, taču vismaz pilnvērtīgi izpaudāmies savā likumnepaklausībā. Pamazām gan mūsu enerģijas līmenis sāka kristies, un pirms viena slēpņa apmeklējuma nolēmām uztaisīt divdesmit minūšu pauzīti mašīnā, kas izvērtās atplīšanā uz pāris stundām. Bet pēc tam gan turpinājām "kastēt". Tiesa, nemaz tik grandiozs mūsu nakts guvums nebija - septiņi atrasti slēpņi. Vēl interesanta pieredze bija pati braukšana, naktī bija pamatīga migla, līdz ar to lielākoties braucām, sekojot iekārtām, Gundaram man ziņojot, kad priekšā gaidāms līkums un kurā virzienā. Vispār jau bija jautri.
No rīta satikām izgulējušos Tolokoncevus, un tad jau kopā ar viņiem devāmies uz lidostu (jā, turp mēs braucām ar prāmi, atpakaļ ar lidmašīnu - bijām maksimāli optimāli saplānojuši gan izmaksas, gan iekļaušanos nedēļas nogalē). Izbrauciens bija foršs "ģeotūru" vidū - viena no jautrākajām pieredzēm. Desmit gadus vēlāk gan doma visu nakti "kastēt" vairs tik vilinoša nešķistu.
