Sezonas | Klubs |
---|---|
1924-1933 | LSB |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1927 | 1 (0) |
Spēlēja aizsarga pozīcijā. Visas savas sportista karjeras laikā bija uzticīgs vienai komandai - LSB. Lielākais sasniegums - 1926. gadā ar LSB uzvarēts Rīgas kausa izcīņā. Tāpat 1926. gadā izcīnīta 2. vietas Rīgas meistarsacīkšu stiprākajā grupā. Nepieciešamības gadījumā varēja spēlēt arī citās pozīcijās, tai skaitā - vārtos, kā vārtsargs aizvadīja divas spēles 1929. gada Virslīgā, tāpat 1929. gadā sargāja Latvijas Universitātes sastādītās komandas vārtus. Virslīgas turnīros augstākā izcīnītā vieta - trešā. 1927. gadā aizvadījis vienu spēli Latvijas futbola izlases sastāvā.
Daudzpusīgs sportists, visos sporta veidos pārstāvēja LSB komandu. Kā hokejists Latvijas izlases sastāvā 1932. gada Eiropas čempionātā (laukumā neizgāja), spēlēja LSB hokeja vienībā (1931-1934). Viens no ievērojamākajiem Latvijas bendijistiem, izcils aizsargs. Startēja Latvijas bendija izlasē, seškārtējs Latvijas čempions bendijā (1926, 1928-1930, 1932-1933).
Pilnā vārdā Alfreds Georgs Brašmanis. Grāmatsējēja Zamueļa Brašmaņa (1876-1945) un viņa sievas Johannas Lizetes (dz. Berga, ?-1952) dēls, kristīts Rīgas Mārtiņa draudzē. Mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (1919-1923). Studējis LU Inženierzinātņu fakultātē (192301933), ieguvis būvinženiera grādu, diplomdarba temats "Tukuma pilsētas kanalizācijas projekts". Līdzās studijām strādāja Juglas elektrības uzņēmumā par kantoristu un elektriķi (1926-1929), ielu projektēšanas darbos Rīgas pilsētas būvvaldē (1929-1930). Obligāto karadienestu izgāja 1933. - 1934. gg. 5. Cēsu kājnieku pulka Sakaru rotā. 1934. gadā sāka strādāt Jūrniecības departamentā - dažādos amatos darbā pie iekšējiem ūdensceļiem (1934-1935), vadīja Gaujas-Siksnu aizsprotas būvdarbus (1934), Ventas ūdensceļa rajona pārziņa vietas izpildītājs, vēlāk pārzinis Kuldīgā (1935-1938), iekšējo ūdensceļu inženieris, vēlāk pārzinis (1938-1940; Rīgā). Padomju pirmās okupācijas laikā Jūrniecības pārvaldes Bagardarbu grupas vadītājs (1940-1941), Daugavas upes kuģniecības Rīgas iecirkņa priekšnieks (1941). Nacistu okupācijas laikā Jūrniecības un kuģniecības direkcijas iekšējo ūdensceļu vecākais inženieris-inspektors (1941-1942), no 1942. g. - Liepājas ostas rajona inženieris. 1944. gadā vņa sieva ar trim bērniem no Liepājas devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet A.Brašmanis ģimenei pievienojās vēlāk. Pēc 2. pasaules kara atgriezās Latvijā, strādāja par hidroprognožu vecāko inženieri Latvijas PSR Hidrometeroloģiskajā dienestā (1946-1954), vēlāk - par vecāko inženieri Valsts gaļas rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūtā un Valsts rūpniecības uzņēmumu projektešānas institūtā. Pensionējās 1965. gadā. Studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana biedrs. Apbedīts Meža kapos Rīgā.
No 1940. gada laulībā ar Mihalīnu Viļumu (1919-2004). Bērni: Juris Brašmanis (1941-1997), Ieva Brašmane (dz.1943); Māra Brašmane (dz. 1944), Atis Brašmanis (dz. 1945). Mazmeita Agnese Brašmane (dz. 1971) spēlēja Latvijas sieviešu basketbola izlasē.