LSB

Latvijas Sporta biedrība savas gaitas sāka Otrā Rīgas Riteņbraucēju biedrība, dibināta 1891. gadā. Kā jau vēsta tās nosaukums, pirmajos pastāvēšanas gados uzsvars tajā tika likts uz riteņbraukšanu. Futbola komanda Rīgas futbola līgā pieteicās 1915. gadā, proti, jau Pirmā pasaules kara laikā. Komandas pamatu veidoja no Amatiera pārnākuši futbolisti. Aizvadītajās spēlēs nepabeigtajās Rīgas meistarsacīkstēs 2. RRB sevi parādīja kā visai labu komandu, cienīgi zaudējot pret favorītiem un pārspējot vājākās komandas. Ievērojamājie futbolisti tās sastāvā šajā laikā: Oto Skiltriters, Finks, Grasis, Eduards Veinbergs, Plāķis, Hiršbergs. Jau šajā laikā 2. RRB saimniekoja teritorijā ap tagadējo Sporta ielu, kur tagad atrodas 49. vidusskolas laukums.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1921. gada februārī 2. RRB mainīja nosaukumu, pārsaucoties par Latvijas Sporta biedrību. Rīgas meistarsacīkstēs komanda piedalījās sākot ar 1922. gadu, pirmos dažus gadus A klases līmenī tā bija vidusmēra komanda, komandas ievērojamākais spēlētājs bija vārtsargs Ādolfs Greble (kādu laiku divdesmitajos gados LSB sastāvā spēlēja arī divi viņa brāļi: Indriķis un Augusts, pirmais no viņiem arī bija viens no LSB labākajiem spēlētājiem), viens no labākajiem savā pozīcijā Latvijas futbolistiem divdesmitajos gados, Latvijas izlases dalībnieks. Par daudz spēcīgāku komandu LSB kļuva 1926. gada vasarā, kad nesaskaņu rezultātā izjuka tobrīd ļoti spēcīgā JKS komanda un aptuveni puse tās A klases vienības sastāva pārgāja LSB rindās. Šajā gadā LSB kļuva par Rīgas kausa ieguvēju un labs apliecinājums tam, cik būtisks bija papildinājums no JKS, bija tas, ka kausa finālā LSB sastāvā laukumā devās septiņi spēlētāji, kuri vēl pavasarī bija bijuši JKS sastāvā. Šāda pastiprinātā LSB vienība Rīgas meistarībā ieguva otro vietu, ļoti pārliecinoši pieveicot visus pretiniekus, izņemot meistarvienību RFK. Līdz ar Virslīgas izveidi un Liepājas Olimpijas iekļaušanos tajā, LSB likumīgā pozīcija sanāca trešā, kur tā arī bija nākamās divas sezonas.

LSB 1923 LSB futbola komanda 1923. gadā. Foto no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas. No kreisās: Indriķis Greble, Voldemārs Vilnieks, Emīls Oše, Ādolfs Greble, Freibergs, Margaļevskis, Arvīds Hammers, Bubnovičs, Vorhs, Braunfelds

Tomēr jau divdesmito gadu beigās sākās LSB futbola komandas noriets. Karjeru beidza Ādolfs Greble, nespēlēja vairs Arvīds Strazdiņš un Romans Freibergs, un LSB visai strauji kļuva par Virslīgas pastarīti. Jau 1929. gadā LSB Virslīgā bija pēdējā vietā, bet no izkrišanas tai izdevās izvairīties līdz ar turnīra paplašināšanu par divām komandām. Arī septiņu komandu Virslīgā 1930. gadā LSB tāpat bija pēdējā, vietas saglabāšanai tai nācās cīnīties ar A klases meistarvienību Cēsu SB, šajā cīņā LSB uzvarēja un Virslīgā palika. 1931. gads komandai padevās labs - piektā vieta Virslīgā, atzīstami rezultāti arī pret vadošajām komandām, taču komandas atdzimšana izrādījās īslaicīga. Gadu vēlāk LSB atkal bija Virslīgā pēdējā, un šajā reizē vairs nekāda glābiņa nebija - nācās turpmāk spēlēt Rīgas 1. līgā.

LSB 1927 LSB komanda 1927. gadā. No kreisās: Ādolfs Greble, Kārlis Bone, Jakobs Šarfs, Alberts Vaters, Rūdolfs Kundrāts, Romans Freibergs, Alfrēds Brašmanis, Kārlis Osis, Krieviņš, Eduards Veinbergs, Arvīds Strazdiņš

Uzdevums atgriezties Virslīgā nebija vienkāršs, visos neatkarības gados vienīgā komanda, kam tas izdevās, bija JKS, taču LSB bija diezgan tuvu tā sasniegšanai. Pirmie gadi pirmajā līgā LSB bija grūti, pat trijniekā tikt neizdevās, bet 1936. gadā beidzot viss sakrita gandrīz optimāli. Pēc ilga laika LSB beidzot atkal bija labs pamatvārtsargs - 20 gadus vecais Herberts Briedis, saukts par Ādolfa Grebles skolnieku. Komandas saturēšanai kopā bija piesaistīts jau pirms dažiem gadiem aktīvās futbolista gaitas beigušais Česlavs Stančiks, un sīvā cīņā LSB kļuva par 1. līgas uzvarētāju. LSB bija pārliecinoša favorīte cīņās par apgabalu meistara titulu, taču to finālā tā piedzīvoja negaidītu zaudējumu Jelgavas Latvju Jaunatnei. Kā LSB treneris trīsdesmito gadu vidū darbojās Herberts Langbeins, zināms arī kā futbola tiesnesis (pēc kara dzīvoja ASV).

Atlikušajos Latvijas neatkarības gados komanda vairs uz vadošajām vietām pirmajā līgā nepretendēja, maksimums, ko par to varēja teikt - LSB gāja labāk nekā tās konkurentam divdesmitajos gados Amatierim, kurš pat bija izkritis uz Otro līgu. LSB darbību apturēja līdz ar padomju okupāciju, nacistu laikā to atkal atjaunoja, taču arī kara gados tā spēlēja Rīgas zemākajās līgās un būtiskus panākumus neguva.

Spēlētāji ar biogrāfijām

SpēlētājsGadi komandā
Vladimirs Svistuņenko1919–1920, 1926
Alfrēds Lazdiņš1922–1924, 1926, 1928–1929
Ādolfs Greble1922–1924, 1926–1929
Štums1922
Alfrēds Ivanovskis1922–1923
Georgs Vorhs1922–1925
Pāvils Būcens1922–1924
Alfrēds Pantels1922–1923
Bruno Šmits1922
Indriķis Greble1922–1924
Voldemārs Buzarovs1922–1923
Arvīds Hammers1922–1924, 1926
Aleksandrs Bubnovičs1922–1927
Ēriks Morgaļevskis1922–1926
Andrejs Jansons1922–1926
Pauls Deiholcs1922–1924
Andrejs Reine1922–1923
Emīls Oše1922–1924
Herberts Baumanis1922
Volters Glinns Holls1922
Voldemārs Vilnieks1922–1926
Romans Freibergs1922–1924, 1926–1929
Miķelis Bormanis1922–1927
Kārlis Rārs1922
Haralds Braunfelds1923–1924
Frīdrihs Braunfelds1923–1924
Alfrēds Brašmanis1924–1933
Arvīds Strazdiņš1924–1928
Aleksandrs Liepiņš1924–1925
Ceriņš1924–1925
Fēlikss Zandbergs1925–1926
Eduards Veinbergs1925–1927
Augusts Greble1925–1929
Kārlis Ploriņš1925
Herberts Bērtulsons1925–1933
Eduards Lapiņš1925–1926
Eduards Zēbergs1925–1926
Kārlis Edgars Finks1925
Herberts Mertens1925
Alberts Vaters1926–1928
Jānis Lidmanis1926–1928
Kārlis Zvirgzdiņš1926
Harijs Fogels1926
Alfrēds Plade1926
Kurts Strazdiņš1926
Oskars Bārda1926
Nikolajs Maļušins-Jakuņins1926
Artēmijs Podnieks1926–1929
Hugo Rozenbergs1926–1932
A. Pastnieks1926–1932
Pēteris Ātrens1926–1927
Eižens Lasmanis1926
Teodors Plade1926–1927
Kārlis Eduards Bone1927–1928
Aleksejs Andrejevs1927
Rūdolfs Kundrāts1927–1928
Jūlijs Lindenbergs1927
Arvīds Graupners1927
Jakobs Šarfs1927
Aleksejs Purkalns1927–1928, 1930
Valters Tīdemanis1927
Andrejs Jesens1927–1931
Vilhelms Frike1927
Jānis Skuja1928–1930, 1933–1935
Tautmīlis Ūdris1928–1933
Arnolds Heilmanis1928–1933
Augusts Ozols1928–1930
Edmunds Āboliņš1929–1933
Oskars Lūris1929–1930
Harijs Cerbulis1929–1932
J. Vilciņš1929–1930
Reinholds Kalējs1929–1930
Arvīds Vanags1929–1933
Voldemārs Bruno Štūls1929, 1932
Kārlis Osis1929–1936
Alberts Leikarts1930
Arnolds Rubenis1930–1934
Voldemārs Liepa1930–1937
Baumanis1930
J. Kalniņš1930–1932
Ludvigs Kalniņš1930–1932
Reinholds Beķeris1930
Alfrēds Kampe1930–1937
Indriķis Gedgovds1931–1940
Mārtiņš Grundmanis1931–1932
Pēteris Konstantinovs1931–1932
Herberts Briedis1932–1939
Ludvigs Filipsons1932
Nikolajs Kabuls1932
Kārlis Rozentāls1932
Mārtiņš Stahovskis1932–1933
Jānis Radiņš1932–1934, 1936–1937, 1939–1940, 1942–1944
Teodors Kratovskis1932–1935
Raimonds Neimanis1933–1936
Česlavs Stančiks1936
Radiņš1936–1937
Folkmanis1937–1940
Reinholds Robats1942
Voldemārs Gaušis1942
Mārtiņš Kiršteins1943–1944
Latvijas izlases spēlētāji: 18