Ēriks Bēze

Spēlēt sāka zēnu komandā Borussia, tās sastāvā 1925. gadā RAFS zēnu turnīra uzvarētājs. Pieaugušo līmenī spēlēt sāka Āgenskalna sporta un vingrošanas komandā, tomēr populārs kļuva jau pēc pārejas uz togad Virslīgā debitējušo Rīgas Vandereri, kura rindās viņš spēlēja no 1930. gada līdz 1939. gadam. Šīs desmitgades laikā divreiz izcīnīja otro vietu Virslīgā (1932, 1934) un divas reizes uzvarēja Latvijas kausa izcīņā (1936, 1938). Lielākoties spēlēja centra pussarga pozīcijā.

Latvijas izlasē aizvadīja 4 spēles, tai skaitā divas 1935. gada Baltijas kausa izcīņā.

Biogrāfija

Pilnajā vārdā Ēriks Johans Bēze. Dzimis Rīgā miesnieka Jāņa Bēzes (1870-1937) un viņa sievas Marijas (meitas uzv. Čolda, 1875-1931) ģimenē. 1939. gada oktobrī apprecējies ar Ainu Valiju Ozolants (dz.1917). Brālis Herberts (1906-?), māsas Marta (1904-?, prec. Kade), Elza (1902-?, prec. Helda). Strādāja Jesena porcelāna fabrikā, bija apguvis zobu tehniķa profesiju un pa vakariem piestrādāja sava brāļa laboratorijā. 1939. gada novembrī Bēzes repatriējās uz Vāciju.

1941. gada jūnijā iesaukts vācu armijā, kur nonācis gūstā. No gūsta Padomju Savienībā atlaists 1948. gadā. Kopš tā laika dzīvojis un strādājis savā arodā Potsdamā, toreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā.

Piezīmes

Biogrāfijas daļai, kas attiecas uz Bēzes dzīvi pēc repatriācijas, trūkst avota. Informācija šķiet ticama, to Wikipedia pievienojis anonīms lietotājs no Brandenburgas, Vācijā. Reāls šķiet variants, ka tas varētu būt kāds Ērika Bēzes radinieks.

Izmantotie avoti

• Ērika Bēzes iekšzemes pase, LVVA 2996-2-24894.
• Marija Bēze Rīgas prefektūras 11. iecirkņa pasu grāmatā. LVVA 1376-2-12545, 82. lpp.
• Jāņa Bēzes iekšzemes pase, LVVA 2996-224900.
• Pēdējā brīdī, 1929-10-30. "Tautu staigāšana" futbola sportā.
• Latvis, 1926-12-02. Šovakar diplomu pasniegšana zēnu futbola turnīrā.