Ērihs Brēde

Spēlēt sāka zēnu komandā Borussia, tās sastāvā 1925. gadā RAFS zēnu turnīra uzvarētājs jaunākajā grupā. Pieaugušo līmenī futbolu sāka spēlēt 1928. gadā, pirmos gadus pārstāvēja Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrību, bet pēc tam ilgus gadus bija uzticīgs Vanderera komandai. Divas reizes Vanderera sastāvā ieguva Rīgas kausu (1936, 1938), izcīnīja otro vietu Latvijas Virslīgā (1932, 1934). Lielākoties spēlēja kreisā uzbrucēja pozīcijā, Virslīgas sezonā vidēji guva 5-7 vārtus. Latvijas izlasē aizvadīja 3 spēles 1933. gadā, atzīmējās ar vārtu guvumu draudzības spēlē pret Lietuvu.

Biogrāfija

Vārds atbilstoši pasei: Ērihs Briedis. Dzimis Rīgā ierēdņa Jāņa (Johana) Brieža (1867-?) un viņa sievas Elizabetes (1865-1936, meitas uzvārds Zanica, pirmajā laulībā Blumberga) ģimenē. Ģimenē bija arī vecākais brālis Verners (1904-?), kā arī māsas Zenta (1907-?, prec. Inge) un Ilona (1911-?). Trīsdesmitajos gados profesija norādīta kā strādnieks, bija kantorists akciju sabiedrībā "Ķieģelis". Bija precējies, sieva Erna (1913-2005), bērni Ralfs (dz. 1944), Norbergs (dz. 1948) un Karola (dz. 1949). Repatriējās kā vācietis 1939. gadā. 1956. gadā no Vācijas izceļoja uz ASV, kur dzīvoja līdz mūža nogalei, miris Ilinoisas štatā.

Piezīmes

Nav īsti skaidrs, kādā veidā sanāca, ka latviešu vecāku ģimenē dzimušais Ēriks Briedis (kurš pats atbilstoši pasei skaitījās latvietis) skaitījās vācietis - gan kā Vanderera futbolists, gan, repatriējoties uz Vāciju.

Izmantotie avoti

• Latvis, 1926-12-02. Šovakar diplomu pasniegšana zēnu futbola turnīrā.
• Elizabetes Briedes iekšzemes pase, LVVA 2996-2-41844
• Johana Brieža iekšzemes pase, LVVA 2996-2-42119
• Ērika Brēdes iekšzemes pase, LVVA 2996-2-41917
• Ēriks Brēde Arolsen arhīvos
• Pēdējā brīdī, 1929-10-30. "Tautu staigāšana" futbola sportā.