| Sezonas | Klubs |
|---|---|
| 1937-1940 | Rīgas ASK |
| 1941 | Pērkons |
| 1941 | RDKA |
| 1942-1944 | Rīgas ASK |
Spēlēt sāka ASK Jaunatnes līgas komandā, bija viens no tās līderiem, spēlēja arī 3. līgas turnīrā. Latvijas jaunatnes izlases paplašinātajā sarakstā (1938). 1939./40. gada sezonā regulāri spēlēja ASK Virslīgas komandā. Baigajā gadā - RDKA. Pēc tam atkal ASK sastāvā. Divkārtējs nacistu okupētās Latvijas čempions (1942, 1943), Latvijas kausa ieguvējs (1943). Putlosas karavīru nometnes futbola komandā (1945), spēlēja Latvijas komandā Baltijas tautu sporta svētkos (1945). Trimdas latviešu izlasē (1946, 1947).
Ievērojams hokejists. Latvijas izlases uzbrucējs (1939-1940), aizvadīja četras spēles Latvijas izlasē, tai skaitā Pasaules čempionātā Šveicē (1939). Hokeju valsts turnīiros sāka spēlēt ASK otrajā komandā, bet no 1938./39. gada sezonas - ASK pirmaās komandas spēlētājs. Latvijas meistars (1939) un olimpiskā turnīra uzvarētājs (1939). Otrā pasaules kara gados hokeju spēlēja RDKA un ASK komandās. Koņecka hokejista pilnībā uzplauka pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijā. HC Augsburg sastāvā (1946-1948), pēc tam - KTSV Preussen 1855 Krefeld, Rietumvācijas čempions (1951). Četras sezonas (1955-1959) - Mannheimer ERC treneris un spēlējošais treneris. 1959. gadā pārcēlās uz Dortmundi, kur bija TSC Eintracht Dortmund treneris, bija arī Rietumvācijas izlases treneru kolektīvā. Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados vācu presē dēvēts par Vācijas (vai pat visas Eiropas) labāko hokejistu. Atbilstoši bijušā Latvijas izlases komandas biedra Leonīda Vedēja vērtējumam - labākais latviešu hokejists līdz piecdesmitajiem gadiem.
Dzimis Ādolfa Koņecka ģimenē. Otrā pasaules kara beigās iesaukts Latviešu leģionā, nonāca Vācijā. Laulībā ar basketbolisti Emmu Katarinu Pilati (1931-1989).