Jānis Kļaviņš

Vārtsargs. Liela auguma futbolists, raksturots kā vārtsargs, kuram bumba līp pie rokām. Visu futbolista karjeru uzticīgs vienai komandai - JKS, kurā sāka trenēties aptuveni 1926. gadā. Vēl pusaudža gados kļuva par JKS pirmo vārtsargu, nemainīgi tāds bija līdz laikam, kad futbols pārstāja būt viņa dzīves prioritāte.

Latvijas izlasē debitēja 1931. gadā, nākot uz maiņu Viktora Vizlas vietā spēlē pret Somiju, 1932.-1934. gados - stabils izlases pirmais numurs. Divus gadus pēc kārtas (1932, 1933) Latvijas izlases sastāvā Baltijas kausa ieguvējs.

Kad 1935. gadā Jānis Kļaviņš beidza savas gaitas futbolā, sākotnēji par viņa aizstājēju JKS sastāvā kļuva viņa jaunākais brālis Juris, arī labs, bet ne tik izcils, vārtsargs.

Citos sporta veidos

Jānis Kļaviņš bija aktīvs un daudzpusīgs sportists. Spēlēja Latvijas basketbola, bendija un volejbola izlasēs, nodarbojās arī ar hokeju (ASK sastāvā Latvijas čempions 1935. gadā). Basketbolā un volejbolā Latvijas meistars JKS sastāvā. Trīsdesmitajos gados aktīvi pievērsās tenisam, kā dēļ beidza spēlēt futbolu. Trenēja “Latvijas Vanagu” basketbola vienību, bet 1939. gadā uzņēmās trenēt Somijas basketbola izlasi, kas gatavojās vasaras olimpiskajām spēlēm Helsinkos.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Jānis Pēteris Kļaviņš. Dzimis Harkivā, tag. Ukrainā, apdrošināšanas biedrības kontroliera Pētera Kļaviņa un viņa sievas mājskolotājas Adeles (meitas uzv. Lāce) ģimenē. Pirmā pasaules kara gados J. Kļaviņa tēvs bija virsnieks Krievijas armijā, bet pēc tam – Krievijas Pilsoņu karā cīnījās pret boļševikiem. 20. gs. 20. gadu sākumā Kļaviņu ģimene atgriezās Latvijā. Brālis Juris Kļaviņš arī bija futbolists (pārstāvēja JKS, ASK, Daugaviešus, LDzB). Māsa Aina (prec. Poilova, 1922-1998). No 1926. līdz 1930. gadam mācījies Rīgas Valsts tehnikumā, beidzis tā būvniecības nodaļas ēku būvniecības nozares programmu. 1935. gadā izgājis obligāto kara dienestu. Korporācijas Beveronia biedrs.

1940. gadā Jānis Kļaviņš veiksmīgi pabeidza arhitektūras studijas Latvijas Universitātē, strādāja par arhitektu. Pēc tam, kad Padomju Savienība okupēja Latviju, Jānis Kļaviņš kļuva par vienu no pretpadomju organizācijas Latvju Tautas Apvienība veidotājiem un aktīvākajiem dalībniekiem. 1941. g. aprīlī PSRS varas iestādes viņu apcietināja, izveda uz Krieviju. Jānis Kļaviņš tika apsūdzēts par bruņotas sacelšanās plānošanu, pretpadomju darbību un aģitāciju. 1941. g. oktobrī viņam tika piespriests nāvessods, kas tika izpildīts tā paša gada 29. novembrī Astrahaņā.

Izmantotie avoti

• Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 631., 632. lpp.
• Jāņa Kļaviņa studiju lieta Latvijas Universitātē, LVVA 7427-1-14625.
• Sporta pasaule, 1941-11-03. Staļina gadu upuri. Jānis Kļaviņš.