JKS
Amerikāņu organizācijas Young Men's Christion Association jeb YMCA Latvijas pārstāvniecība bija viena no nozīmīgākajām sporta organizācijām neatkarīgajā Latvijā. Futbolā JKS paspārnē savas sporta gaitas sāka ļoti liels skaits ievērojamāko Latvijas futbolistu, taču vairums viņu savas slavas augstākās virsotnes sasniedza jau kā citu komandu pārstāvji, JKS lielākoties funkcionējot kā donoram attiecībā pret organizācijām ar plašākām iespējām.
YMCA savu darbību aktīvi izvērsa uzreiz pēc Latvijas brīvības cīņu noslēguma, jau 1921. gadā savās rindās sapulcinot lielu daļu tolaik spējīgāko latviešu futbolistu pretstatā primāri vāciskajām Kaiserwald un Union vienībām. JKS rindās iekļāvās tādi vēlāk ļoti ievērojami futbolisti kā Kārlis Ašmanis, Arvīds Bārda, Edvīns Bārda, Arvīds Jurgens, Vladimirs Svistuņenko, Kurts Strazdiņš un citi, turklāt ne visiem viņiem sākotnēji atradās vieta JKS pirmajā vienībā. Pirmajās (nepabeigtajās) Latvijas meistarsacīkstēs JKS komanda atradās kopvērtējuma otrajā vietā, tā arī neaizvadot izšķirošo spēli pret Kaiserwald, kurā būtu jānoskaidro pirmais Latvijas meistars futbolā.
Nākamajā gadā JKS kļuva vēl spēcīgāka - komandai pievienojās Aleksandrs Roge, Hermanis Saltups, Mārtiņš Zemītis un Rūdolfs Bārda, un Latvijas izlases pirmajā starptautiskajā spēlē pret Igauniju tieši JKS varēja uzskatīt par izlases bāzes komandu. Arī pirmajā oficiālajā spēlē pret Kaiserwald Jaunekļu kristīgās savienības futbolistiem izdevās gūt uzvaru, šķietami iezīmējot labas perspektīvas meistara titula iegūšanai. Tomēr turpinājums tik sekmīgs nebija, un par pirmajiem neatkarīgās Latvijas meistariem futbolā kļuva Kaiserwald futbolisti. JKS treneris togad bija viens no brīvvalsts nozīmīgākajiem sporta organizētājiem ne tikai futbolā, bet arī kopumā Herberts Baumanis.
Jāatzīst, ka tik spēcīga kā 1922. gadā JKS komanda droši vien nekad vairs nebija, jo šī gada rudenī tika izveidots Rīgas futbola klubs, uz kurieni pārgāja faktiski viss JKS pirmās komandas sastāvs un arī daļa otrās un trešās komandas, JKS atstājot ļoti paplucinātā sastāvā. Ir pieņemts apgalvot, ka RFK tapa, lai tā rindās apvienotu labākos latviešu futbolistus, lai viņi varētu sastādīt nopietnu konkurenci labākajām Rīgas vācu vienībām, taču šis formulējums šķiet dīvains, ja ņem vērā, ka sākotnēji šajā vienībā nonāca viss JKS sastāvs, tādējādi liecinot, ka labākie latviešu futbolisti jau tad spēlēja vienuviet.
Likumsakarīgi 1923. gadā JKS komanda sevišķi konkurentabla nebija - Rīgas meistarsacīkstēs tā izcīnīja vien piekto vietu, veidojot vienību gandrīz no nulles. Tāds pats tās liktenis bija arī nākamajā gadā, bet 1925. gadā JKS atkal bija konkurentabla. Rīgas meistarības A klasē tā ieņēma otro vietu, ļoti pārliecinoši pārspējot visas komandas aiz sevis, vienīgi spēlē pret RFK piedzīvojot smagu zaudējumu. JKS sastāvā šajā gadā atkal spēlēja daudz futbolistu, kuri vai nu jau bija spēlējuši Latvijas izlasē vai vēl tikai gatavojās kļūt par valstsvienības spēlētājiem: Ādolfs Greble, Kārlis Bone, Vladimirs Svistuņenko, Kārlis Zvirgzdins, Kurts Strazdiņš, Alberts Vaters, Aleksejs Andrejevs, Augusts Brēdersons.
JKS futbola komanda 1930. gadā
Kārtējās jautrības JKS nometnē risinājās 1926. gada vasarā - komandā izcēlās dumpis, un kārtējo reizi lielākā daļa pirmās komandas spēlētāju JKS pameta, liela grupa šo spēlētāju aizgāja uz LSB un uzreiz kļuva par Rīgas kausa ieguvējiem. JKS tikām Rīgas meistarsacīkšu A klasē spēja ieņemt vien ceturto vietu, un neieguva tiesības spēlēt Virslīgā. Un tas, savukārt, veicināja to, ka vēl grupiņa spēlētāju aizgāja no JKS, atkal jau padarot nākotnes perspektīvas vēl sarežģītākas.
Ceļš uz Virslīgu JKS neizvērtās viegls. Trīs gadus pēc kārtas JKS nespēja kļūt par Rīgas pirmās līgas uzvarētāju (divreiz bija otrā, vienu - ceturtā), un tikai 1930. gada sezonā šo mērķi izdevās sasniegt. Arī tas nebūt negāja viegli - sezonas beigās JKS tikai par vienu punktu apsteidza savas tuvākās sekotājas Strazdumuižu un Hakoah. Tomēr arī ar to nebija gana, lai tiktu Virslīgā - cīņā par Latvijas apgabalu meistarkomandu JKS zaudēja pret Cēsu SB, un vēl uz gadu palika Rīgas pirmajā līgā. Un tikai piektais piegājiens JKS izdevās sekmīgs. 1931. gadā tā atkal kļuva par Rīgas pirmās līgas uzvarētāju, šoreiz - apsteidzot Universitātes Sporta komandu, un atkal ne bez grūtībām - savstarpējā spēlē studenti pārspēja imku, taču US zaudēja punktus pret Strazdumuižu un Hakoah, rezultātā pirmie finišēja JKS futbolisti. Apgabalu meistarsacīkstēs šajā reizē JKS gāja ļoti viegli: vispirms ar 7:1 tika uzvarēta Vidzemes meistarvienība Valkas Sporta biedrība, bet finālā ar 5:0 - Daugavpils ASK, vārtus guva: Vindiņš, Krastiņš, Robats, Dušerts, vienu reizi ASK paši ieraidīja bumbu savos vārtos.
JKS sastāvs, A klases uzvarētāji: Jānis Kļaviņš, Jānis Augusts, Leons Siliņš, Švarcšulcs, Kārlis Paegle, Edgars Rieksts, T. Krastiņš, Dušerts, Jānis Vindiņš, Reinholds Robats, E. Iļķens.
Uzsāka spēles Virslīgā JKS ļoti cerīgi, pirmajās spēlēs pat radot ticību savai spējai cīnīties par Latvijas labākās komandas godu, tomēr turpinājums ne tuvu vairs nebija tik spožs. Tās vietas Virslīgā pa gadiem bija sekojošas: 5., 5., 7., 7., 8. Kā jau tas JKS bija raksturīgi, komandā turpinājās nebeidzama kadru mainība, labākajiem spēlētājiem teju katru gadu aizejot pie konkurentiem, līdz ar to nebija neviena futbolista, kas būtu spēlējis JKS sastāvā visās tās piecās sezonās Virslīgā (vistuvāk tam bija A. Krastiņš ar četrām sezonām, bet viņš nevienu brīdi nebija komandas līderis). Atvadīties no Virslīgas JKS nācās apstākļos, kad no futbola bija aizgājuši līdzšinējo gadu līderi Jānis Kļaviņš un Jānis Augusts.
JKS zēnu turnīra komanda "Juventus" 1931. gadā. Daudzi no šiem spēlētājiem drīzumā jau bija Virslīgā. Pirmajā rindā no kreisās: E. Dubņickis, Juris Kļaviņš, A. Neibergs. Stāv: Mārtiņš Grundmanis, Guida, Longfelds, Arvīds Ungurs, J. Lībietis, Arnolds Ziemelis, Ēriks Raisters, Eižens Rudbārdis, Džems Pauzulis, A. Leimanis, A. Bērziņš, Maksis Funkelšteins
Līdz ar to sākās kārtējā JKS komandas atdzimšana, veidojot pilnīgi jaunu komandu, par tās vadītāju kļuva RFK spēlētājs Kārlis Upenieks, kas trīsdesmito gadu otrajā pusē nāca klajā ar tam laikam modernām shēmām un taktikām. Tuvu uzvarai pirmajā līgā JKS (pārsaukta JKB - Jaunekļu kristīgo biedrību) bija jau 1939. gada pavasarī, tomēr rudenī zaudēto punktu bija par daudz, līdz ar to nācās vēl kādu laiku pagaidīt. Beidzot par pirmās līgas uzvarētāju komanda kļuva 1940. gadā, faktiski jau okupācijas apstākļos, un pārsaukta par RAFS-1. Šajā jaunajā komandā bija maz spēlētāju, kas bija ar JKS spēlējuši Virslīgā, viņu vietā nākot pilnīgi jaunai paaudzei: brāļi Haldejevi, Vijups, Eduards Freimanis, Augusts Bergmanis, Kārlis Fišers un citi. Uzspēlēt Virslīgā komandai gan vairs nebija lemts, jo nebija vairs Virslīgas. Kā amerikāņu veidota organizācija, JKS netika atjaunota arī vācu okupācijas gados, lielākā daļa bijušā komanda kodola nonāca Daugaviešu rindās. Pēc Otrā pasaules kara ar YMCA (JKS) nosaukumu kādu laiku darbojās latviešu sportisti Vācijā.