Maksis Levitanuss

Ievērojams gan kā spēlētājs, gan kā treneris. Spēlēt sāka Hakoah zēnu komandā, kādu laiku spēlēja Makkabi sastāvā, bet visai drīz atkal bija Hakoah rindās un spēlēja Virslīgā. Hakoah rindās no 1936. gada līdz 1940. gadam viens no stabilākajiem Virslīgas komandas dalībniekiem. Latvijas izlasē aizvadīja vienu spēli - draudzības spēli pret Lietuvu 1938. gada aprīlī. Levitanusu bija domāts iespēlēt ilggadīgā izlases līdera centra pussarga Ērika Pētersona pozīcijā un potenciāli nākotnē izmantot kā Pētersona aizstājēju laukumā, tomēr trīsdesmito gadu beigās viņš šai lomai vēl nebija gatavs, bet vēlāk vairs nebija Latvijas izlases. Pēckara gados galvenokārt spēlēja iekšējā uzbrucēja pozīcijā.

Baigajā gadā spēlēja Rīgas Dinamo un LPSR izlasē, vācu okupācijas laiku pavadīja evakuācijā, bet pēc kara - viens no futbola dzīves atjaunotājiem LPSR, meistarkomandu dalībnieks (viens no labākajiem vārtu guvējiem), spēlēja arī vietējā čempionātā, 1945. gada LPSR čempions.

Pēc sportista karjeras beigām kļuva par treneri. Strādāja Daugavas sporta skolā un dažādās LPSR jauniešu izlasēs (1951. - aptuveni 1959), Daugavas meistarkomandā(1954-1955, 1961, trenera palīgs 1960-1963), RER (1957-1959), RER jauniešu komandā (1964-1967, 1969), Pilotā (1965), Olaines PPF (1969). Aizveda Daugavas jauniešus līdz uzvarai VACP turnīrā (1953), kā RER treneris - 1959. gada LPSR čempions.

Citos sporta veidos

Ar labiem panākumiem spēlēja galda tenisu - gan Latvijas neatkarības gados (1940. gada Latvijas meistars), gan arī pēc 2. pasaules kara (1952. gada LPSR čempions).

Biogrāfija

Vārds pasē Maksims Levitanuss. Dzimis tirgotāja Zalmana Volfa Levitanusa (1875-1941) un viņa sievas Rozas (meitas uzvārds Deiča, 1881-1941) ģimenē. Tā kā abi N.Levitanusa vecāki bija dzimuši Kauņā un 1. Pasaules kara laikā bijuši bēgļu gaitās, Latvijas pilsonību Levitanusi ieguva vien 1927. gadā. Ievērojams futbolists bija arī viņa vecākais brālis Nikolajs (1914-1995). Gandrīz neviens no Levitanusu ģimenes locekļiem, izņemot brāļus futbolistus 2. Pasaules karu nepārdzīvoja (bojā gājušo skaitā abi vecāki, māsa Tauba-Tisa, brālis Aleksandrs).

Līdz ar kara starp nacistisko Vāciju un PSRS sākumu devās evakuācijā, kara gadus pavadīja Permā militarizētā ugunsdzēsēju vienībā. Pēc kara atgriezās Rīgā, turpināja spēlēt futbolu, līdz kļuva par treneri. Bija precējies, sieva Lūcija - zobārste, ģimenē meita Aviva Levitānuse, prec. Mesnere.

1971. gadā no PSRS izceļoja uz Vācijas Federatīvo Republiku, vispirms dzīvoja Ķelnē, bet dažus gadus vēlāk pārvācās uz Berlīni, kur dzīvoja līdz mūža nogalei, Vācijā strādāja par fizkultūras skolotāju Berlīnes Vedingas rajonā. Miris 2012. gadā pēc smagas cīņas ar leikēmiju.

Izmantotie avoti

• Ainis Ulmanis. Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009. Lielupes izdevniecība, 2010. ISBN 978-9984-563-05-3.
• Dzimtenes balss, 1969-03-14. Pa dzīves ceļiem ar futbolu.
• Sports, 2002-08-22. Maksis Levitanuss - mūsu futbola slavas gadu liecinieks.
• Makša Levitanusa iekšzemes pase. LVVA 2996-11-17587.
• Christoph Amend. Wie geht es dir, Deutschland?, 2019. Grāmatā garāka intervija ar Makša Levitānusa atraitni Lūciju.