Zamuels Garbers
| Sezonas | Klubs |
|---|---|
| 1932-1933 | Rēzeknes Hakoah |
| 1934-1940 | Hakoah |
| 1940-1941 | Rīgas Dinamo |
| Gadi | Spēles (vārti) |
|---|---|
| 1938 | 1 (0) |
Gaitas futbolā sāka dzimtajā Rēzeknē, trīsdesmito gadu sākumā spēlēja Rēzeknes Hakoah un pilsētas sastādītajā komandā, bet līdz ar pārcelšanos uz Rīgu 1934. gadā kļuva par Rīgas Hakoah spēlētāju. Sākotnēji Rīgas komandā Virslīgas spēlēs Garberam vietas neatradās, bet sākot ar 1935. gadu viņš kļuva par regulāru Virslīgas spēļu dalībnieku, īpaši rezultatīvi viņš aizvadīja pēdējās divas Virslīgas sezonas (attiecīgi 8 un 9 gūti vārti), kļūdams par Hakoah rezultatīvāko spēlētāju. 1935. gada vasarā spēlē starp Hakoah un Union Rezerves klases komandām Garbers saņēma sāpīgu sitienu pa seju no Union spēlētāja Johan Skadiņa, iedzīvojoties vaiga kaula lūzumā, par šo pārkāpumu Skadiņam LFS piesprieda trīs gadu diskvalifikāciju.
1938. gada 31. maijā Garbers bija iekļauts nosacītajā Latvijas B izlasē, kas spēlēja pret ungāru futbola klubu Kispest, pēc spēles par viņa sniegumu preses izteikumi bija ļoti kritiski. Oficiālā spēlē Latviju Garbers pārstāvēja tā paša gada 4. septembrī, Latvijai spēlējot neizšķirti Baltijas kausa spēlē ar Lietuvu, arī šajā reizē Latvijas laikraksti par viņa sniegumu vai nu nerakstīja neko vai izteicās kritiski. Baigajā gadā - Rīgas Dinamo sastāvā.
Biogrāfija
Dzimis Rēzeknē skārdnieka Leiba Morduha Garbera (dz.1874) un viņa sievas Sāras Garberes (dz.1872) ģimenē. Ģimenē bija vēl vismaz seši bērni. Šķiet, ka vismaz viens no viņa brāļiem arī spēlēja Rēzeknes Hakoah. Cik izdevies noskaidrot, nevis no Garberiem Otro Pasaules karu nepārdzīvoja. Zamuels Garbers, vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai, evakuējās uz Krieviju, kur tika iedalīts Latviešu strēlnieku divīzijā. Atzīts par pazudušu bez vēsts 1942.gada 27.jūnijā. Pēdējā dienesta vieta: 120. atsevišķā mīnmetēju divīzija.